mana pirmā tiesa bija pirms trim gadiem. nācām ar draudzeni mājās no skolas, smējāmies, ākstījāmies, un te pēkšņi kaut kāds savāds blīkšķis-švīkšķis un sajutu dedzinošu sāpi uzacī. puikas (18 gadus veci) uz mājas jumta ar gaisenēm šaudīja putniņus. tā kā nevienam nevarēja trāpīt bija nodomājuši pamēģināt uz cilvēkiem. te nācām mēs. ķirurgs ņemot ārā skroti teica, ka esmu dzimusi laimes krekliņā - pāris milimetri uz vienu pusi - paliktu bez acs, pāris uz otru - vispār varēja beigties ar nāvi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}