
mhm, un saprotot, ko tu gribi, var sākt lūzeroties par to, ka nesanāk, nesanāks un varbūt vispār kļūdījos. tad apstāties darīt to, ko dari - to pašuu, ko domāji gribam - un atkal lūzeroties par to, ka neko nedari. nu tā vismaz ar mani notiek:) cauri protams vijas saprašana (jo neesmu jau galīgi duma), ka tas viss ir manas dārgās galviņas sviesc utt. bet tas nu tā. eh...žizņ prikrasnaja štuka:)