jā, tur nu jāpiekrīt Ošo tētiņam. vajag dzīvot patiesāk, atklātāk, caurspīdīgāk. tad es nebūtu savārījusi tik daudz pauzes, telpas, kuras aizpildīt ar šaubām, pretrunām, pašpārmetumiem, vēlamiem māņiem. tad arī citi būtu patiesāki pret mani, kaut varbūt dažreiz griezīgāk un skaudrāk tas būtu, bet tīrāk, kristāldzidrāk. tad man tajā lupatu kaudzē nebūtu jāmeklē mīlestība. un atmiņu līķi nenāktu vājos brīžos grabēdami, piesūkušies nepumpētu dzīvību un jēgu ārā.
jā :), drosmīte
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}