pelican

prāts apskāvis mani kā tāds vecs krievu politiķis, sirsnīgi krata rokas un mutē no vienas vietas. beidzot atgūta dzimtene. bezviedokļa kārkliņš, atrofējušās caurulītes, nespodras āres un ģeometrijas. tūlīt sasildīs man puncīti ar tēju, sasegs pēdas, iekurinās sarkanumiņu krūtīs un tad viltīgi centīsies pavedināt uz vakara diskusijām un citām izvirtībām.
šovakar es nevienu nemīlu un ir pilnīgi vienalga vai mani kāds mīl.