es gribu dziivot astoņdesmitajos. tur visas sievietes izskatiijaas peec lapsaam un visi viirieši pēc Aigariem. ō, saldie astoņdesmitie, jums nebija svarīgi vai cilvēks ir skaistais vai nē, jums bij svarīgi, cik aukstu ir uzkasīta čolciņa un plati polsteri. un vai viņš māk ballēties. astoņdesmitajos tādā vakarā kā šis, es te nesēdētu, bet manām ilgviļņu sprogām plīvojot, Aigars mani vizinātu ar mocīti uz ezeru,. vēlāk mēs klausītos rādžiņu un skatītos plakātus. un es ar savu spilgti sarkano lūpeni viņam vannasistabā uz spoguļa uzvilktu sirsniņu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}