Sestdiena, 1. Jul 2006, 15:04

vientulība briesmīgā ragana. neizturama slepkava viņa ir. liek domāt aizvainoto bērnu ļaunās domas. un audzē rūgto kamolu kaklā, līdz vairs nav ko elpot. nav ko redzēt. jo skaistāk un saulaināk- jo sāpīgāk, līdz pamanāmas vairs ir tikai tiltu margas, un krellītēs savērtas tabletītes. Dievs palīdzi, es netieku ārā.

Sestdiena, 1. Jul 2006, 19:11
(Anonymous)

kaut kad drīz pie mums atbrauks kuģis no kostarikas, matrozis sviedīs ar apelsīnu, kas būs jāatstāj.. vālājamies asfaltam uz muguras. pašiem pa šauro tiltiņu jāuzkāpj uz klāja, lai aizbrauktu diezgan tālu un redzētu, ka aiz mūriem ir nebeidzama apļa līnija.