rīt tu pamodīsies tumsiņā, pār tevi būs noliecies baismīgs rupucis un notašķījis seju ar zobupastu. viņš būs istabā arī pārbīdijis mēbeles un mierinoši stāstīs par to, ka ir visu jau nokārtojis. ka viss ir nokārtots. un liks tev nojaust, cik svarīgas ir ģimenes saites. tad lietišķi notupsies gaišākajā stūrī un šķiros: dambretes kauliņi pie dambretes, šaha kauliņi- kaudzītē pie šaha. vieni ir matēti, otri ir spīdīgi. nezkāpēc tev tas šķitīs ļoti svarīgi. spīdīgie atstaros gaismu tev acīs un tu pēkšņi sajutīsies lieks, neērts un slinks. un tieši tāds tu arī esi. gulta slīdēs prom, istaba attālināsies un tevī iemetināsies skaudība redzot cik rūpīgi rupucis ir izkurinājis lielu koka mucu klints galā taviem vecākiem. kokos apkārt apvilcis baldahīnu, lai svešie nelūr. rupucis pagriezīs savu rupuča galvu un laipni pār plecu aicinās vannoties arī tevi karstajā mucā klints galā. gulta atkal tuvosies istabai. un tu sapratīsi, ka ir jāņem dalība. ka ir jāpiedalās.