nosvīdusi saule atbīda pakausī pieputējušu parūku un demonstrē savus karbonizētos muskuļus. mēs domājam pārāk daudz. no tā pār pasauli savelkas lipīga vaskadrāna.
tas jau nav iespējams- pats sevi visu jau nevar pārmest, jo vajaga, kaut kripatiņu sava cēlējspēka borta otrā pusē, kas spējīgs pacelt tavu - grabazhu-kabazhu un pārmest,,, lai gan, ja tā padomā, varētu izmantot kādu par-metēj-ierīci, bet tā būtu cita pasīva iejaukshnās,,, vēl ir gadījums, ka tu pats pārlec- bet lekšana ar meshanu nav gluži viens un tas pats, tā kā arī šis variants šķiet nekāds,,,
:D nu labi, bet var jau arī tā, ka liecies, liecis pāri, kamēr tūlīt jau zaudēsi līdzsvaru un izšķirošajā brīdī, izstiep rokas tālu uz priekšu. tas sauktos- izmešanās
;) hm,,, bet vai tur nevar vilkt paralēles ar iz-lekshanu? doma, kas mūs pavada veicot šhis darbības, ir viena un tā pati -ka vajag, vajag,,, tikai realizācija atšķirīga- citas kustības , smaguma centrs u.t.t un sekas jau ar vienādas,,,