Ceturtdiena, 29. Sep 2005, 02:42

viņš pienāca
un man pajautāja
mana atbilde bij tieša, sveša un lieka
pliekanas domas skatās ārā pa acīm
skropstās šūpojas
nogurums ieķēries
es priecājos
jo varu minūtē vairākas reizes
plakstiņos paslēpties.
dažkārt arī miegā.
nē, visa mana seja ir viena liela acs
kas miedz
un nē, tomēr esmu vēl dzīva
ja jau vēl iekšā tā kliedz.

Ceturtdiena, 29. Sep 2005, 21:05
[info]likvidet

jauks dzejojums! gluži vai prasās tagad iet un uztaisīt tēju, es gan nezinu vai dzejoļa vai kāda cita iemesla dēļ brmm brmm.