Trešdiena, 31. Aug 2005, 15:44

nav gadījumā tā, ka gudrs izdomās kā būt laimīgs?

Trešdiena, 31. Aug 2005, 15:58
[info]aanticulturee

varētu definēt otrādi: gudrs ir tas, kurš spēj izdomāt, kā būt laimīgam (un ne tikai izdomāt, bet arī būt!)

Trešdiena, 31. Aug 2005, 16:03
[info]pelican

un dumjš ir tas kas nelaimīgs? :D dažreiz man patiesi tā liekas. Vēl man liekas, ka daudzi nemaz negribu būt laimīgi esošajos apstākļos. Grib citus apstākļus.

Trešdiena, 31. Aug 2005, 16:04
[info]pelican

"negrib"

Trešdiena, 31. Aug 2005, 16:28
[info]aanticulturee

Nu varētu būt tā:
-- Gudrs pratīs būt laimīgs, lielā mērā neatkarīgi no apstākļiem. Ne-visai-gudrs pratīs būt laimīgs tikai labvēlīgos apstākļos.
-- Gudrs pratīs atrast veidu, kā nonākt labos apstākļos.
Ne-visai-gudrs mocīsies tur, kur liktenis viņu iemetis.

/* uzraksīju un vēlreiz sapratu, ka esmu ne-visai-gudrs. bet es cenšos! :) */

Trešdiena, 31. Aug 2005, 16:34
[info]pelican

a moška, kamēr gudrs būs laimīgs, viņš paliks par dumju.

Ceturtdiena, 1. Sep 2005, 07:06
[info]aanticulturee

Būt laimīgam ir māksla, domāšana ir māksla. Ja kāds to reiz ir apguvis, tad tās tik viegli nepazūd.