es nevaru šito dziesmu. Tā dziesma ir es. Kā kādos trīspadsmit gados guļot zemē un kamēr vecāki nav mājās uz skaļāko. padsmit reizes pēc kārtas, sirds kāpj pa logu ārā, un rokas ik pa brīdim saķer galvu. starp rūgtu kamolu un absolūtas laimes sajukšanu prātā.