Piektdiena, 5. Aug 2005, 21:04

esmu ievērojusi, ka pie dažām dziesmām vienmēr liekas, ka zvana telefons. Bet viņš nezvana. Jā, kāpēc viņš nezvana? Tagad skatos uz viņu un dziedu: "it's up to me now, turn on the bright lights" :)
Mūzika: Interpol - NYC
 ir doma | 6 raksta

Pirmdiena, 8. Aug 2005, 21:16
[info]zaka

Kaa kuru dienu, celju daudz tik gaajeejs viens, Tu.
AD
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 8. Aug 2005, 21:32
[info]pelican

labs pavērsiens. Nesen sapinos vienā idejā, vēljoprojām spēlējos ar to. Tur bija viens tāds džeks, kurš stāstīja par Holokaustu, sarakstījis grāmatu un doma tāda, ka cilvēks ar likteni (tie esam mēs) nav brīvi, jo mums ir priekšraksts, kā lietas jāuztver. tāpēc jāatceras, ka cilvēks pats ir liktens -> ceļu nav, ir tikai cilvēks telpā. Ceļi ir situācijas definīcija, definīcija savažo. Bet protams tas viss tā var arī nebūt, ja gribās tomēr kaut kam ticēt.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 9. Aug 2005, 12:45
[info]zaka

Liktenis, tas ir cilvēka izgudrojums, izgudrojums, kas ļauj attaisnot notikušo, pielietot iegūto informāciju sev izdevīgā rakursā. Ticēt liktenim un ticēt, ka to var mainīt, nozīme neticēt nekam. Ticēt?

Ceļš = pagātne + nākotne. Tas neatspulguļo tagadni. Nevis ceļš savažo, bet domas par to.
AD
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 9. Aug 2005, 13:18
[info]pelican

ņe, ņe, es tādam nākotnes jēdzienam neuzticos. Ja runā, par ceļu vienīgais, ko varu izlobīt ir, ka tas ir notikušais + tas kāds cilvēks grib būt (vienīgā patiesā projekcija).
Iepriekšējais - Atbildēt