pelican

te no augšas skatoties es redzu un saprotu, ka visas šīs zvaigznīšu armijas ir noslēpumainas nogrimušās pilsētas. Te virs mākoņiem es redzu kā kondencētajā gaisā peld civilizācijas sapņu odisejas, tik tuvas no augšas, šūpojot kājas virs vates pikuča malas, tik neaizsniedzamas, pieskaroties ar vēderu neona spuldzīšu gaismai.
šeit debesīs viņas visas koķeti midžinās un aicina lejā. Tur lejā- salti vienaldzīga mana lūgšanās pēc brīnumiem.
Un mākoņi skrien kaukdami.