|
|
|
Novembris 14., 2009
 | 23:41 - Dziedi ar princesi
Ka tik par Latvijas princesi nekļūst zeltmatīte, kura Dziesmu svētkos dziedās "Saule, debess, pērkons"!!! TIKAI NE TO!!!! Nē, nu vispār tas tituls jau tāpat neskaitās (to, ka skaitās laikam domā tikai pašas šova dalībnieces), bet nu tomēr, mī&žē, man gribējās kliegt!
|
Novembris 13., 2009
 | 16:06 - Citāts
Reiz, tikai mazliet pagaršojis kumelīšu tēju, viņš atdeva to atpakaļ, izmetot vienu vienīgu frāzi: "Šī dzira garšo pēc loga rāmja." Gan Fermīna, gan kalpones jutās stipri pārsteigtas, jo neviena nepazina cilvēku, kas jebkad būtu dzēris vārītu loga rāmi, taču pagaršojušas tēju, lai mēģinātu saprast, viņas patiešām saprata: tā garšoja pēc loga rāmja.
Gabriels Garsija Markess "Mīlestība holeras laikos"
|
Novembris 4., 2009
| 23:06
Bet vispār tikko atcerējos omes stāstīto atgadījumu. Nu jauks, tik jauks. Stāv ome pieturā, un uz soliņa sēž bomzīšvīrs. Šis salasījis benčikus, izber to tabakas mazumiņu, kas tajos palicis, un tad to tabaku par jaunu satin avīzē. Re, benčikus nepīpē, bet sev jaunu cīgu uztin... Ome skatās, skatās un izdomā šim piedāvāt cigaretes no saviem krājumiem, lai jau viņam kāds prieciņš. A šis paņem un saka:"Vai, paldies, es vecenei aizvedīšu!" Vo, tā ir mīlestība. :D
|
Oktobris 27., 2009
| 23:04 - Mīļākais rakstnieks
Gabriels Garsija Markess. Mana lielākā lasītmīlētājas sajūsma, cieņa un mīlestība viņam!
|
Oktobris 25., 2009
 | 20:29
Mēs NEKAD nepārvāksimies! NEKAD, NEKAD, NEKAD! Tikai tāpēc, ka es pēdējā mēneša laikā esmu sākusi nodarboties ar visu vīra mātes dzīvoklī atrodošos mantu sistemātisku salaušanu. Pirmkārt, man nopietni sāk palikt kauns. Otrkārt, tas viss ir jānopērk vietā un jāsalabo. Un tā arī visa nauda tu-tū. Bļin, bļin, bļin! Par ko man tāds sods? NU par ko???
Manuprāt, esmu vēl bīstamāka kā tas meteorīts. Vismaz zaudējumu ziņā.
|
| 17:23 - Decembra grafiks
Diezgan spocīgi, lai gan pozitīvi spocīgi, bet tomēr:
10. decembris- Vārda diena vīra mammai;
18. decembris- Vārda diena vīra brālim;
23. decembris- Vārda diena vīra brāļa topošajai sievai;
24. decembris- Vārda diena Ievai (t.i., man).
Un tā katru gadu. Nobeigties var!
|
Oktobris 11., 2009
| 18:58
Eh, kā tas laiks skrien... Tagad mazais prieka sainītis jau saka "tata". Nav jau manējais, bet tāpat kūstu, he.
P.S. The Office pēdējā sērija bija iedvesmojoša. Vēl joprojām iekšā jūsmoju.
|
Oktobris 6., 2009
 | 23:41
Ou mai, vai tiešām neko vēl neesmu uzrakstījusi par krimināltiesību pasniedzēju? Par viņu ir dikti daudz ko rakstīt, bet tā kā ir jau relatīvi vēls, tad pašlaik svaigākais jaunums ir tāds, ka viņai pašai ir garlaicīgi savās lekcijās- viņas žāva lekcijas laikā teikuma vidū par to liecināja.
Bet, kā saka Sintija, stāsts jau nav par to... Stāsts ir par to, ka Krievijā 1511. gadā pie kriminālatbildības tika saukts baznīcas zvans. Ļaunajam, ļoti noziedzīgajam noziedziniekam bija jāizcieš arī kriminālsods- pērieni ar rīkstēm un izsūtijums uz Sibīriju. Tā viņam vajadzēja- visiem ir jābūt vienlīdzīgiem likuma priekšā, kur nu vēl baznīcas zvaniem!
|
Oktobris 2., 2009
| 15:45
Man ir novazāta problēma- nepietiek ar 24 h. Kaut gan patiesā problēma jau slēpjas citur, ne stundu skaitā. Bet nedrīkst sūdzēties. Un es nesūdzos. Es tikai saku.
Es mīlu lidostu!
Es jau zinu, ka Sintija priecāsies, ka pieminēšu viņu, tāpēc i wish to thank my dear friend Sintija! :)
Lāsma, es zinu tu šito nelasi, bet Tev arī un Tu arī!
|
|
|