|
Oktobris 25., 2009
| 20:29 Mēs NEKAD nepārvāksimies! NEKAD, NEKAD, NEKAD! Tikai tāpēc, ka es pēdējā mēneša laikā esmu sākusi nodarboties ar visu vīra mātes dzīvoklī atrodošos mantu sistemātisku salaušanu. Pirmkārt, man nopietni sāk palikt kauns. Otrkārt, tas viss ir jānopērk vietā un jāsalabo. Un tā arī visa nauda tu-tū. Bļin, bļin, bļin! Par ko man tāds sods? NU par ko???
Manuprāt, esmu vēl bīstamāka kā tas meteorīts. Vismaz zaudējumu ziņā.
|
Comments:
| From: | az |
Date: | 25. Oktobris 2009 - 20:18 |
---|
| | | (Link) |
|
hmm, varbūt vīramāte neizturēs, paņems visu vēl nesalauzto un pārvāksies?
ahhahaha, labs. Nē, es pati labāk gribu pārvākties uz dzīvoklīti, kur esmu ielikusi savu sirdi un dvēseli, un darbu, lai viņš izskatītos tāds, kāds tagad izskatās. Es vienkārši nespēju saprast, kāpēc tad, kad sapnis beidzot sāk likties tik reāls un sasniedzams, sākas vislielākās nedienas un ne sūda vairs sapnis nav tuvu. Nē, nu zinu kāpēc. Dzīve. Bet ko es tādu esmu noziegusies... Sakapātāka vairs nevaru justies. Varbūt.
| From: | az |
Date: | 25. Oktobris 2009 - 20:32 |
---|
| | | (Link) |
|
Savādi, jā ;[ Varbūt vīramāte negrib jūs laist prom? Varbūt dzīvoklis negrib? Aij, mana māmiņa, piemēram, vienmēr ticēja, ka dzīvoklis ir dzīvs. Varbūt tu pārāk patīc šim dzīvoklim? (izklausās gan tas creepy, i know)
Jā, ir creepy, a ko lai citu domā? :D Jo vairāk cenšos un bīdu visu uz finišu, jo vairāk visādu mēsliņu notiek un finišs tikai attālinās. Kaut kas te nav tīrs!
Ha, es laikam skrienu atpakaļgaitā!
| From: | az |
Date: | 25. Oktobris 2009 - 20:39 |
---|
| | | (Link) |
|
tīri idejiski, tā kā zeme ir apaļa, tev tik un tā jānonāk pie finiša, tikai no otras puses... hold on.
:) Jā, laba doma. Nu varbūt es par daudz un par ātru gribu. Vienkārši apskriešana no otras puses prasa tik sasodīti daudz laika. Riebīgi daudz laika.
Bet vispār es zinu, ka negribu par ātru, jo visi man apkārt, izņemot 1, VISI domā, ka tas jau ir par ilgu. Tas vēl vairāk liek saskumt.
Man bija doma, bet kad ieraudzīju, kad Tev komentējot ir rakstīts-ir doma.Es to pazaudēju. A vot tagad varu tikai patiekt, ka jācenšas mažak par to pieodomāt, nu to, ak Tu kaut ko lauz un ka viss iet šķērsām un tad ies uz labo pusi. Jo vairāk domā, ka neiet tā kā nevajag, jo vairāk procentiāli tā neiešana palielinās. Kā es to zinu? Es saku pēc pieredzes. :)
:) Nu es mēģināšu. Zin kā, bieži vien dzīvē gadās visādi sūdi, nu tādi parastie sūdi, kas nu piederas pie procesa, kas saucas dzīve, un kurus es uztveru itin vēsi un mierīgi, bet šitie ir tādi sūdi, kas tik briesmīgi lec acīs, ka nu nevar viņus nepamanīt. Bet es centīšos un domāšu, ka tur ir kaut kāda zīme :D
Zīme ir tāda, ka Tu zināsi tagad mantas vērtību un kad pārvāksies uz savu dzīvokli Tu zināsi tādu bausli kā-Tev nebūs lauzt savas mantas!
Es takš zinu, ka mantas nevajag lauzt. Un vēl jo vairāk es zinu viņu vērtību. Tur jau tā lietas, ka par spīti viss sāk salauzties no manas rokas tieši tagad :( p.s. paldies par fantastisko ballīti! piedod par dīvānu :(
Nekas. Vismaz izsmelsi tagad visas savas dzīves essalauzumantas limitu un Tev vairka nekas nelūzīs nākotnē. :) Kad izlasīju pēdējo frāzi es patiešām smejoties atkritu atpakaļ dīvānā.:D Viss tak ir labi. :)kādam ballītē vajadzēja būt kritušajam. Citādāk tā nebūtu ballīte! :D
OOO! Ideja kā māja- ka man nekas vairs nelūzīs nākotnē :D Bet man riebjas būt kritušajai. Tas sūkā!!! :D
Piedod, man nepatika pēdējais teikums :D |
|