ne tikai tā. - December 18th, 2007

es vēlos, lai man neviens nedāvina dāvanas.
jo man nevienam nebūs dāvanas.
es neciešu dzīvot rīgā, kas no manām rokām izsūc pat pēdējos santīmus.
ar jauno gadu sākšu strādāt. lai arī nezinu kā to savienošu ar skolu, kori, teātri un visu pārējo.
bet šitā turpināties nevar.

nomācoši.
toties es 6os iešu uz vecās skolas deju koncertu un ceru, ka vismaz tur man parādīsies kāda svētku sajūta. un rīt kursam ar pasniedzējiem pasākumiņš lekciju laikā, ceru ka tur arī... un 4dien balle pie kursabiedrenes dz d ar karstvīnu, ceru, ka rī tur... un 5dien būs JUSTĪNE, un mums jāaizdodas būs uz LKA Z-svētku pasākumu... un jā. riktīga skraidīšana. un man nav laika kko uztaisīt ar savām rokām.


piedodiet, mīļie... [toties es jums smaidīšu. visu laiku!]

un tagad es esmu skumja.
jaukais vakars ar sajūtu, ka esi mājās, beidzās.
salecos ar tēti, mamma pārāk nerunā, tikai pateica, ka iet gulēt.
jo es neko nedarot ciemiņu atbraukšanas labā.
bet man ir tik daudz, kas skolai jāizdara. es cenšos savilkt kkādus galus kopā vismaz apsveikumiem Ziemassvētkos, bet tētis nopircis nepareizu tintes podu, kas izjauc man visu gan mācībās gan apsveikumos. un es aizmirsu nopirkt rītdienas kursa loterijai sūdiņu. un mājās vairs nekā jēdzīga nav, besī, ka to pateica tikai vakar [vismaz kādi 10 cilv par to uzzināja tikai vakar]. un vispār man nebija jābūt Dobelē, bet es esmu, lai tiktu pie pc, jo man ir jāraksta par dzīvi nodīrātiem dzīvniekiem modes labad, ko es šodien tāpat nepaspēšu... bet jā, tagad es iešu atrast kkādu birsti un berzt paklāju, jo sūkt vairs nevar, visi guļ...

bet es tik un tā smaidu un negrozu savu sāpošo sprandu, kas laikam ir sapūsta nedaudz. un nakts jau vēl gara priekšā, jo rītdienai dabūju biļti uz 6.40 un tas ir labāk, kā 6.20...

un vispār, man gribas nedomāt.

Current Mood: sad
Current Music: my angel gabriel