ne tikai tā. - Post a comment

un tagad es esmu skumja.
jaukais vakars ar sajūtu, ka esi mājās, beidzās.
salecos ar tēti, mamma pārāk nerunā, tikai pateica, ka iet gulēt.
jo es neko nedarot ciemiņu atbraukšanas labā.
bet man ir tik daudz, kas skolai jāizdara. es cenšos savilkt kkādus galus kopā vismaz apsveikumiem Ziemassvētkos, bet tētis nopircis nepareizu tintes podu, kas izjauc man visu gan mācībās gan apsveikumos. un es aizmirsu nopirkt rītdienas kursa loterijai sūdiņu. un mājās vairs nekā jēdzīga nav, besī, ka to pateica tikai vakar [vismaz kādi 10 cilv par to uzzināja tikai vakar]. un vispār man nebija jābūt Dobelē, bet es esmu, lai tiktu pie pc, jo man ir jāraksta par dzīvi nodīrātiem dzīvniekiem modes labad, ko es šodien tāpat nepaspēšu... bet jā, tagad es iešu atrast kkādu birsti un berzt paklāju, jo sūkt vairs nevar, visi guļ...

bet es tik un tā smaidu un negrozu savu sāpošo sprandu, kas laikam ir sapūsta nedaudz. un nakts jau vēl gara priekšā, jo rītdienai dabūju biļti uz 6.40 un tas ir labāk, kā 6.20...

un vispār, man gribas nedomāt.