ne tikai tā. - August 23rd, 2006

Viņa ir citāda, nolāpīts, citāda. Labāka. Viņa sevi iztēlojas tizlu un ļaunu. Viņa tāda nav. Viņa ir glīta un spēj priecēt. Viņa iederas pasaules kopējā bildē, neiztraucējot skaistuma normas. Viņa spēj savaldzināt un tad pievilt. Viņa var apmānīt un iepīt tīmekļos. Viņas mati ir lieliski, to neviens vēl nav noliedzies. Pat viņa pati ne. Nākotne plaša. Viņa mācīsies, atradīs lielisku darbu, dzīvos laimīgi. Viņai ir draugi. Ō, jā. Ir gan. Gan šādi, gan tādi. Ir arī brīnišķīgie. Nejautājiet, kas viņi ir. Bet viņi būs vēl un vēl... Viņa atradīs to, ko meklē. jo viņa nav no tām, kas ņem, ko dod. Viņa nemet neko tik ātri prom. Viņa meklē. Un atradīs. Un viņas vienreizējajam tēlam piedienas tāda pati dzīve. Viņa IR un BŪS.

Ir brīži, kad liekas, ka nekas nav maināms. Ka dzīve ir iesprūdusi. Bet ir arī brīži, kad šķiet, ka viss vēl nav zaudēts. Ka viss mainīsies. Ka ir tikai jāsāk ticēt. Iesākumā jau ticēt un paļauties uz sevi. Kas mainīsies, kad dzīve būs ciāda? Vai dzīves ritms mainīs visu, kas ir sakrāts, mīlēts, lolots, iegūts? Es paļaujos uz to, ka tas, kas ir patiesi svarīgs, paliks nemainīgs pat tad, ja dzīve apgriezīsies ar kājām gaisā. Es ceru, ka spēšu nosargāt to, ko esmu sagrābusi pa šo laiku... 18 gadi... Un jau tik daudz ir mainījies. Vai tiešām laiks nekad nemēdz apstāties? Ļaut izbaudīt. Tūlīt pienāks tas brīdis, kad būs jāmācās pastāvēt. Vienai. vai manas kājas pratīs neļodzīties? Iešu stabili un droši. Jo es taču to spēju. Es neesmu sliktāka. Visas zvaigznes jau neaizslīd. Dažas paliek un ļauj mums vēlēties tām piekļūt. Tās dažas ir mūsu.