| 63 |
|
Tagad kopš ir bēbis beidzot ir kaut kas ko fotogrāfēt. |
|
|
| 62 |
|
|
Kopš seniem laikiem, kad vēl biju Rīgas Lutera draudzē man pienāk viņu newsletter (latviski laikam būtu apkārtraksts) un ap vasaras laiku viņi informē par savām draudzes nometnēm. Baigi gribētos uz kādu nometni aizbraukt. Nē, nu ne jau uz konkrētajām kristīgajām nometnēm, bet vispār. Bērnībā sūtīja mani uz vairāk vai mazāk sporta nometnēm piespiedu kārtā. Toreiz nepatika. Tagad šķiet, ka bija tomēr forši. Gribēju jau teikt, ka žēl, ka budistiem nav vasaras nometnes, bet tad atcerējos par retrītiem. Bail gan būtu uz tādu retrītu doties. Ilgāk par 45 minūtēm bez pārtraukuma neesmu nosēdējis nekad. Kristīgā nometne, cik nu pēc programmas vispār var spriest baigi uz prāta svārstībām orientēta, visādas jau nu viņiem tur aktivitātes un nodarbes. |
|
|
| 61 |
|
|
Ceļš no centrālās stacijas līdz VEF tiltam vasarā braucot ar skeitu šķiet gandrīz kā izklaide nevis sāpīgs pienākums kurš jāveic katru darbadienas rītu. |
|
|
| 60 |
|
|
Minēt lietotājvārdus un paroles desmit gadus veciem profiliem internetā, jo piereģistrēti tie ar Delfi e-pastu, kurš nu jau gadus piecus neeksistē un paroli atjaunot nav iespējams. Sviesta citai tā uzminēju pirms pusgada. Šodien uzminēju vēl vienam citam. Padsmit minūtes pagāja. |
|
|
| 59 |
|
Pirātisko saturu vispār nelietoju. Nu jau kādus divus gadus. Jo nedrīkst ņemt to kas nav dots.
Bet nesen pārtraucu maksāt par Spotify un datoru hosts failos visus Spotify reklāmu serveru domainus norādīju uz 127.0.0.1.
Bišķi tagad sirdsapziņa grauž par to ir vai nav tomēr tā zagšana tā super strikti ņemot. |
|
|
| 58 |
|
Ja netiek lietots alkohols un netiek ēsta gaļa, ko tad īsti svinēt Jāņos, jo Saulgrieži arī jau pirms tam aizgriezušies. Nav jau arī tie gadi, kad jānosēž līdz rīta gaismai, bērnkopība iemācījusi novērtēt katru miega minūti.
Pagaidām 15 sojas cīsiņus esmu nopircis. Sojas kotletes bija izpirktas. |
|
|
| 57 |
|
Saplēstās, saplīsušās glāzes nekad netiek izmazgātas pirms tiek izsviestas.
Tikai reti kurai izdodas aiziet nosacīti tīrai. |
|
|
| 56 |
|
Plikos rukšus beidzot nopirku. Ilgi gribēju, bet skopumu spēja mazināt Baronielas Jāņrozes 15% atlaide visam par godu atkalatvēršanai.
Vēl tajā pašā grāmatnīcā redzēju pie kases kā dāma gados mēģina angļu valodā ieskaidrot, ka viņai ir divas grāmatas, no kurām viena ir bijusi dāvana un tapēc čeka viņai neesot, bet citur rietumeiropā lietas veikalos mainot bez čekiem. |
|
|
| 55 |
|
Tagad ir tas par ko rudenī un ziemā domāji, ka nevari sagaidīt. Tagad šķiet, ka tā ir bijis vienmēr. Šķiet, ka tādas ziemas nekad nav tā pa īstam bijis.
Kaut kādas atmiņas, protams, ir palikušas, bet tas būtu varējis būt arī sapnis. Lai gan, kad tu pēdējo reizi sapnī biji nosalis vai pārkarsis? Sajūtas vispār ir grūti atcerēties. Atceries kaut kādus simbolus, bet ne jau pašas sajūtas.
Pārāk lēni mainās gadalaiki.
Jāmēģina būt šeit un tagad. |
|
|
| 54 |
|
Būs beidzot visas ikdienas lūgšanas un veltījumus jāiemācās no galvas.
Baigā tomēr koncentrēšanās lai lietas atcerētos no galvas salīdzinot ar nolasīšanu no grāmatiņas.
Bet atkal tiklīdz iemācies kaut ko kārtīgi no galvas aiziet tas pats, ka uzmanība var klejot kur citur kamēr automātiski atsauc atmiņā kaut ko. |
|
|
| 53 |
|
|
Piespiedu kārtā atsacīšanos neradīsi. Tai, šķiet, jāatnāk pašai. |
|
|
| 52 |
|
Rīt pirmā darbadiena pēc trīs nedēļu atvaļinājuma, no kurām pēdējā nedēļa bija tāds piespiedu atvaļinājums.
Atpūties esmu gandrīz vispār nemaz.
Bērnkopība izrādās ir daudz reizes grūtāka nekā pirms tam domāts.
Biju plānojis atvaļinājumā divās nedēļās izlasīt pāris grāmatas, bet izlasījis pa trim nedēļām esmu pārdesmit lapas no grāmatas kuru biju iesācis pasen un izlasījis pārdesmit lapas no grāmatas kuru sāku lasīt.
Bail no milzīga miega trūkuma, kurš varētu mani mocīt tuvākās darba nedēļas kamēr pierod. |
|
|
| 51 |
|
|
Bērna piedzimšana liek domāt par: būšanu šajā mirklī, agregātiem (skandhas), pieķeršanos, nepastāvību, nāvi, miegu, bailēm, sajūtu "tā bijis ir vienmēr". Apmēram tādā secībā. |
|
|
| 50 |
|
|
Par islāmu jau sen gribas vairāk ko uzzināt, aizpildīt kādu konvencionālo zināšanu robu, bet tas nav ceļš uz atbrīvošanos, nav absolūtā patiesība. Nepareizi uzskati, tā teikt, kuru iepazīšanai nebūtu jātērē laiks ideālajā cilvēciskajā pārdzimšanā. |
|
|
| 49 |
|
redzēju skumjas, redzēju prieku
to kas svarīgs redzēju un
redzēju arī pilnīgi lieku
dualitāti redzēju un
redzēju arī pilnīgi visu kā vienu
bez telpas un bez laika
kā uz priekšu tad es tieku?
tumsā gaismu vajagot atrast
lai patiesība būtu nevis maldi
nevar tā līdz galam saprast
neziņa kapēc pār mani tu valdi?
nevar jau neko nokavēt
un nemaz nevajag steigties
kas ir no laika bez sākuma
nevar arī nekad beigties
kapēc citus kā tuvākus redzēt
bet citus atkal kā tālus
bez izlīdzinātības gribēsies
vienmēr meklēt dusmas tur ārā
vai nu mēs visi viens esam
vai arī neviens no mums tā pa īstam
nekad nav bijis |
|
|
| 48 |
|
Bieži gribu Tev izstāstīt par visu kas nav svarīgs, bet neizstāstu. Pirms paspēju ko pateikt pārņem sajūta, ka nav taču svarīgi tas, ka Tu to uzzinātu. Pārņem sajūta, ka Tu, iespējams, to jau zini. Vienmēr esi zinājis.
Palieku gaidot kad to kāds izstāstīs man. Bet tā arī neizstāsta. Jo es jau to zinu. Tādēļ Tev arī, iespējams, ir šī sajūta, ka nav svarīgi. Ka iespējams es to jau zinu. |
|
|
| 47 |
|
Par gadiem un laiku, arī vecumu gribēju uzrakstīt.
Tev jaunībā kāds izstāsta ka pasaule ir ilūzija.
(Šajos platuma grādos izlaižot daļu par to, ka tikai Brahmans ir īsts un ka pasaule ir Brahmans)
Tu it kā saproti, tā varētu būt, bet līdz galam nenotici. Viss šķiet tik īsts un galvenais, ka svarīgs.
Un tad lietas, notikumi, arī cilvēki atkārtojas tavā dzīvē. Atkārtojas atkal un atkal.
Un vēl dažas reizes.
Katrs atkārtojums, katra reize nelielu daļu no šīs pārliecības aiznes sev līdzi. Nemanot pienāk brīdis kad pamani, ka nu jau kādu laiku, pēkšņi, nav svarīgi.
Inerce velk tevi līdzi un tu atkārto šīs lietas. Katrs atkārtojums rada sākumu nākamajam.
Tas ir kā lasīt dzejoli, kuru zini no galvas. Tu it kā lasi, bet domās brīžiem esi kaut kur citur.
Esi citur un esi noguris. Noguris no izlikšanās, vai vienkārši tev ir laiks šo nogurumu, kurš vienmēr tur ir bijis pamanīt.
Var jau runāt par to, ka bioloģiskā nemirstība ir jāatklāj, bet tās atklāšana neatrisinās dzīvības enerģijas mazināšanos uz vecumu. Pat kad vecuma vairs nebūs. |
|
|
| 46 |
|
Arī tukšums ir tukšs no tā, no kā tukšs ir viss pārējais, kas nav tukšums.
Nebaidīties nebūt esot tāpat kā neesot nav iespējams vēlēties būt.
Nebūt laimīgam par to ka neesi nelaimīgs.
Nepieķerties domai par nepieķeršanos. |
|
|
| 45 |
|
Atrast īsto intervālu starp pirmo un otro modinātāju, lai redzētu sapņus kurus ļoti detalizēti var atcerēties.
Tā es dzirdēju, ka budistu mūki guļot lauvas pozā, lai nebūtu pārāk ērti un nevarētu pārāk cieši iemigt un būtu lielāka iespēja kontrolēt sapņus, lai nesastrādātu tajos pārāk daudz neprasmīgas darbības kas nestu negatīvu karmu, jo izdarīta mentāla darbība vienmēr ir karmiski saistīta, pat sapņos, kaut arī ne pārāk spēcīga.
Tad nu šī rīta sapņos biju sastrādājis sev sliktu karmu, kā arī apcerēju vai nesastrādāt vēl nedaudz sliktas karmas melojot par darbību kura bija šīs sliktās karmas cēlonis. |
|
|
| 44 |
|
Lietas sāk izdoties kad Tu sāc atsacīties no kaut kādiem priekšstatiem par to kā lietām būtu jābūt, bet ļauj tām notikt.
Bieži vien Tu nemaz nezini ko Tu gribi vai ko Tev vajag, Tu skaties uz to kas citus padara šķietami laimīgus un domā, ka laime ir tajās lietās vai darbībās.
Ejot vēl nedaudz tālāk Tu saproti, ka Tev nav obligāti jābūt laimīgam, jo tā Tu radi pretnostatījumu, Tu radi nelaimīgumu.
Izlīdzinātībā nav viena lieta tuvāka nekā cita. Izlīdzinātībā lietas vienkārši ir. Un arī Tu vienkārši esi.
Vēl soli tālāk Tu saproti ka nav jau tāda īsta Tu ar kuru notiek šīs lietas.
Ir pieredzes momenti kuri seko viens otram un kuri tiek apzināti, kuros ir šie sakopojumi kas ļoti izskatās pēc kaut kā ko varētu nosaukt par Tev.
Iemācīties nedaudz paiet malā un paskatīties kā lietas izskatās pašas par savi. Iesākumā uz brīdi, lai būtu bez bailēm, ka varētu zaudēt sevi, ka varētu zaudēt visu kam esi pieķēries un kas šķiet svarīgs.
Iespējams ka izdodas ieraudzīt kā šīs bailes atmest pavisam, jeb drīzāk tās varētu arī vienā brīdī pazust pašas no sevis. |
|
|
