| |
|
|
Rītdienu es sākšu ar Dereka Džārmena filmu Vitgenšteins. Tikko atradu no kurienes viņu var veiksmīgi lejupielādēt. Beidzot. |
|
|
| sajūta |
|
esmu kiborgs, bet tas nekas
tu arī esi diezgan auksta |
|
|
| |
|
Ko daži dara klusi un likuma ietvaros, uz to daži atbild skaļi un nelikumīgi.
Varētu teikt, ka šīs puses ir atšķirīgas kā balts pret melnu, bet tā ir ilūzija.
Visa pamatā ir egoisms, nerēķināšanās ar citiem. Tā tas ir abiem.
Nevajag taisīt tos otros par sliktajiem.
Sliktie ir visi.
Un godīgi un labi cilvēki ir abās pusēs.
Un tas kas notiek nav viennozīmīgi slikti.
Tas ir tikai normāli un pat nepieciešami.
Līdzsvaram jābūt.
Tā nav nejaušība.
Bez argumentiem, jo tā ir tikai šķietamība.
Tās nav domas. |
|
|
| |
|
Nu re, tik pamatīgi izgāzies tajā latīņu valodā, kā izrādās, nemaz neesmu.
Mans slinkums kā parasti apēd ap 30% no atzīmes. |
|
|
| |
|
|
Tikko filmu The Oxford Murders noskatijos. Filma sākas ar ainu, kur it kā Vitgenšteins sēž lauka vidū, apkārt notiekot karadarbībai, un raksta savu piezīmju grāmatiņu, kamēr apkārt sprāgst šāviņi un lido lodes. Pārējā filma arī ļoti aizraujoša un interesanta. |
|
|
| :) |
|
|
nothing sweet about me, yeah! |
|
|
| |
|
|
Kā gan lai normāli uzraksta eksāmenu latīņu valodā, ja Narkēviča kungs eksāmena laikā ar vienu otrā kursa studenti diezgan skaļā balsī sarunājas par Augustīnu, teoloģiju un pavisam nedaudz arī par Vitgenšteina kungu? Visu manu uzmanību novērsa no domām par latīņu valodu. |
|
|
| |
|
es labāk esmu ptiesi nelaimīgs, nekā dzīvoju ilūzijās.
varbūt tur tā problēma, jo neticu, ka laime var būt īsta.
brīžos, kad esmu laimīgs, es meklēju ilūzijas, kurās esmu iestidzis.
neticu patiesas laimes eksistences iespējamībai. |
|
|
| ja tikai uz mani tu paskatītos |
|
Gribas nelaimīgi iemīlēties.
Kaut ko disfunkcionālu gribas.
Gribas redzēt kā visu var salabot, bet nespēt to. |
|
|
| |
|
rakstāmgalds tik nokrāmēts, apkrāmēts, apkrauts,
nav pat vairs vietas, kur viskija pudeli nolikt. |
|
|
| |
|
es gribu, lai tu mani atver kā durvis vaļā
un ieliec kāju starp manām duvīm un manu stenderi
lai nekad neesmu vairs es ciet |
|
|
| |
|
Bet es turpinu apbrīnot tos pašpietiekamos un sevi mīlēt spējošos cilvēkus, jo es tāds nekad, šķiet, neesmu bijis. Grūti iedomāties kā tas varētu būt, ja es tāds būtu. Kā arī tos, kuri sev ļauj būt emocionāliem, priecājas, ja notiek kas tāds, kas izraisa pozitīvas emocijas. Es tā nemāku.
Vai no racionalitātes iespējams atbrīvoties? |
|
|
| |
|
|
Trešā stāva tualetes durvīm, namā kurā es dzīvoju, ir ļoti draudzīgas skabargas, tās vēlas pakļūt zem manu pirkstu nagiem, bieži arī viņām tas izdodas. |
|
|
| |
|
|
Gribētu sākt sevi no jauna. Uztaisīt jaunu cibas žurnālu. Tapēc pieņemsim, ka pirms šī ieraksta nekā šeit nav bijis un te sākas jauns žurnāls un jauns es. |
|
|
| 2008. |
|
1. Džordžs Orvels - Dzīvnieku ferma
2. Hipokratiskie raksti
3. Nils Sakss - Nopietnie nolūki
4. Džonatans Kalers - Barts
5. Ričijs Robertsons - Kafka
6. Džūlija Enasa - Platons
7. Augustīns - Atzīšanās
8. Viktors Peļevins - Šausmu Ķivere
9. Duglass Adams - Galaktikas ceļvedis stoppētājiem
10. Saimons Blekbērns - Ētika
11. Renē Dekarts - Meditācijas
12. Lewiss Caroll - Alice's adventures in wonderland
14. Lewiss Caroll - The Huntung of the snark
15. Nils Sakss - Paradīze atnāks ārieša izskatā
..
xx. vismaz simts iesāktu un līdz galam neizlasītu grāmatu kā arī dzejas krājumu. |
|
|
| |
|
|
hmm.. gribas uzrakstīt īsu stāstiņu par Vitgenšteinu un laika mašīnu vai arī stāstiņu par Platona piedzīvojumiem, bet pirmajam slinkums, otrajam trūkst kultūrvēsturisku zināšanu. |
|
|
| |
|
|
Brīžiem ir sajūta, šķietamība, ka vajadzēja iet studēt psiholoģiju. |
|
|
| |
|
kaislības man ir kā siltās zemes
un emocijas piestrādā par okeāniem
es dzīvoju tālu ziemeļos
un pasi man netaisās izdot |
|
|
| |
|
un nekad netiks pārkāptas tavas robežas
aptin mani sev apkārt
padari mani par nākamo aizrobežu
lai varu iepazīsties ar visiem
taviem bijušajiem, esošajiem, topošajiem
reizē un uzreiz |
|
|
| * |
|
mirkšķini acis
domājot par ritmisku plakstu
sropstu un visu to
veidojošo šūnu un ātomu
dislokāciju
tās aiziet lai atgrieztos
un atgriežas tikai lai aizietu
tā arī tu pie manis
naktīs aizej miegā
bet no rītiem atgriezies
nomoda sapņos
mēs riebjamies pasaulei
esam tai pretīgi
stāvam tai pretī
vērojot kā tā nespēdama uz mums
skatīties ir aizvērusi acis
aizvērusi mirkšķina acis
(domājot par kaut ko ritmisku) |
|
|
