|
5. Jan 2009|00:01 |
Bet es turpinu apbrīnot tos pašpietiekamos un sevi mīlēt spējošos cilvēkus, jo es tāds nekad, šķiet, neesmu bijis. Grūti iedomāties kā tas varētu būt, ja es tāds būtu. Kā arī tos, kuri sev ļauj būt emocionāliem, priecājas, ja notiek kas tāds, kas izraisa pozitīvas emocijas. Es tā nemāku.
Vai no racionalitātes iespējams atbrīvoties? |
|