Comments: |
Vai es varu bilst to, ka es tik ļoti gribētos izvairīties šai dzīvē no vārda "vidējais", "vidusmēra"...Tas padara pasauli līdzīgu konveijeram. Saki, nē. Saki, ko citu.
Bet kā citādi pateikt? Pasaule ir līdzīga konveijeram. Diemžēl.
Viss atkarīgs, kā uz to skatās. Viss ir Tevī pašā. Kā skatīsies, tā ieraudzīsi. Katrs ir īpašs.
Jā, man ir tā, ka vai nu redzu visus īpašus esam vai nevienu. Bet tomēr ir īpašāki un mazāk īpaši, skatoties no kaut kāda punkta uz viņiem. Nav tāda skatu punkta no kura visi būtu vienādi īpaši.
Ir tādi, kuros vairāk saskatām sevi, un tādi, kuros mazāk. Tā arī rodas tā atšķirība.Spoguļefekti.
Jā, protams, bet vai tad tie, kuros saskatām sevi vairāk mums šķiet īpašāki? Un ja nu pašam sev cilvēks nešķiet īpašs, tad tie, kuri ir mazāk līdzīgi liksies īpašāki?
Tie šķiet saprotamāki. Vai tādi, kuriem mēs gribētu būt tuvāk. Būt vairāk. Tas notiek kaut kur aiz apziņas durvīm. Neapzinoties. Mēs visu laiku meklējam paši sevi. (Vīns. Man vīns zem mēles.) | |