| *** |
|
trulums
sakrāj mani aiz saviem nagiem
pa šūnai vien
es neiebilstu
jo zinu - es tevī
līdz galam neietilpstu
par īsiem nagi
daudz jau sakrāts aiz tiem
ziemās ietērpi cimdiņos
siltumā labi un silti
vasarās neaizlauzti līgumi
nagu vīlītes
jūs visus, ak, nožēlojamie
padarīs vienādus, padarīs seklus
es neiebilstu
mūžam kā jūs es neizdilšu |
|
|
