| |
|
|
šīs mierpilnās un pārdomu pilnās svētdienas, pavadītas puskrēslā, zem segas, ar kādu grāmatu kopā, cīnoties ar slinkumu, lai nokāptu līdz virtuvei un uztaisītu sev tēju, domās vienmēr par kādu jauku un mīļu būtni, kura man ļoti pietrūkst, sāk kļūt jau par ik nedēļas neatņemamu daļu, tā jauki un pozitīvi. |
|
|
