|
|
Jā, es biju samierinājies ar domu, ka dzīve būs garlaicīga, bez brīvības, bez sajūsmas un emocijām, protams, mirklīgi šīs lietas dzīves laikā pazibēs, bet tas neskaitīsies. Tāda tā būs, jā. Šodien atšķīru vienu grāmatu un sapratu, ka tas taču ir nožēlojami, nu tas, ka dzīvi nenodzīvo tā, ka tās beigās tiešām vari sacīt, ka esi izdarijis visu, ka esi izdarijis visu, lai vairs nebaidītos no nāves. |
|
|