| peepshow (2. nodaļa) |
|
Kāda ir jūsu attieksme pret pornofilmām? Nē, jājautā drīzāk, kāda ir jūsu attieskme pret tiem, kuri šīs filmas skatās. Es zinu, ka jūs neatbildēsiet, jo pēc atbildes uz šo jautājumu ir krietni vieglāk apjaust šo to par jums, to, ko jūs nekādi nevēlētos, lai citi par jums uzzina. Jūsu noslēpumus. Tie patiesībā nav nekādi noslēpumi, jums vienkārši ir kauns. Kauns, ka kāds padomās, ka jūs arī tās mēdzat skatīties. Tās filmas, protams. Ja jūs tās skatīsities, jūs to, protams, noliegsiet, bet tad jums uznāks kauns, kauns par to, ka melojat un tajā brīdī jūs sāksiet liegties mazliet vājāk. Pats galvenais ir nepalaist garām to mirkli. Tos mirkļus uzķerot, jūs gandrīz vienmēr atmaskosiet citu melus. Jā, tas nav tik grūti kā izskatās.
***
Laikā, kad viņš vēl bija pusaudzis, laikā, kad viņš vēl nebija skatījis kailu sievieti un līdz ar to arī ar seksu nodarbojies viņš nebija, nepastāvēja pornofilmas. Žurnāli? Jā, tie varbūt. Bet viņam trūka iztēles. Paši ziniet - sociālais reālisms, gan mākslā, gan arī literatūrā. Kā gan cilvēks attīsta savu iztēli ko? M? Pornogrāfija taču vislabāk darbojas tikai tad, kad tu iedomājies sevi tajā procesā, nu filmas skatoties to taču vajadzētu būt vieglāk izdarīt, vai ne?
***
Kāpēc esmu stāstam izvēlējies tādu neveiklu laiku? Laiku, kuru nepazīstu, laiku, kuru neesmu piedzīvojis? Rakstu ar kļūdām, kuras veido tēlu un sižetu, domas neatbilstība laikam? Ziniet, man patīk fiktīva vēsture. Esat lasījuši tās izdevniecības Diena grāmatas Vēsturnieki, Jēzus Video, Madonnas saraksts. Tā visa man šķiet fiktīvā vēsture. Beigi patīk.
***
Viņš, kura vārdu mēs tā arī visa stāsta garumā laikam neuzzināsim, kādu dienu bija palicis viens mājās. Viņš bastoja stundas. Tolaik vēl nebija tās progresīvās un krutās izglītības sistēmas. Tolaik viss bija citādi. Kā vecos labos laikos. Laikos, kurus mēs priecājamies, ka neesam piedzīvojuši, bet tik un tā saucam par labiem. Nu ja.
Viņš nejauši uzdūrās kādā zilā mapē, kura bija paslēpta starp klasiskās mūzikas platēm, saliktiem pornogrāfiska rakstura žurnāliem. Pirmo reizi. Viņš, protams, bija gudrs pusaudzis, tāds, kurš vēlāk iespējams papūloties būtu varējis kļūt par inteliģences pārstāvi. Nu ja. Bet sievietes viņu nobeidza. Tas vēlāk. Atmiņas par viņa skumjajām maukām šīs nebūs. Varbūt viņš vēl būtu dzīvs, ja tolaik nebūtu šos žurnālus atradis, bet varbūt nebūtu.
Kas būtu ja būtu?
Tev patīk šī spēle.
Man nē.
***
Viņš tātad bija gudrs un atcerējās to, starp kurām platēm bija atradusies šī mape. Viņam būtu kauns, ja kāds uzzinātu, ka viņš ko tādu ir vērojis. Nu ja. Viņš atvēra vienu no šiem žurnāliem. Un uzminiet, par ko bija pirmais raksts, kuru viņš ātri pārlasīja? Jā, jā, tolaik vēl šādos žurnālos ko tādu kā raksti arī publicēja. Raksts bija par neuzticību. Nu ja. Par problēmu, kas mūsdienās, nu labi, pāris gadus vai bišķīt vairāk, bija populāra. Neuzticība. Nu ja.
***
Kāda ir jūsu attieksme pret cilvēkiem, kuri spēj vērot pornogrāfiska rakstura materiālus un spēt savaldīties un izturēt paši sevi neapmierinot? Zinu, jūs uz šo jautājumu neatbildēsiet, jo ja sacīsiet, ka izjūtat pret viņiem cieņu, visiem uzreiz būs skaidrs, ka paši šāda veida materiālus aplūkojat un turklāt nespējam izturēt bez pašapmierināšanās, to vērošanas laikā.
Tolaik viņš vēl nezināja, ka masturbē sievietes, bet onanē vīrieši, viņš uzskatīja, ka visi masturbē. Nu ja. Kāpēc gan es sacīju, ka viņš ir gudrs? Kļūdijos? Par to vēlāk. Labi? Ziniet, ko? Sīrupā, deviņdesmito gadu nogalē tajās problēmlapās pirmoreizi uzzināju atšķirību starp šiem diviem vārdiem. Nu ja. Ilgs laiciņš pagāja.
***
Vo Velns, aizmirsu šīs nodaļas lasītāju jautājumu? Iztiksim bez tā? Jūs jau tāpatās negribat uz tiem atbildēt.
Turpinājums, kā vienmēr, sekos... |
|
|
