| |
|
|
Es patiesi jūtos sašķelts daudzos gabalos. Mana apziņa, mans gars. Miesa ir tikai tas, kur "es" ir ievietots. Brīžiem pat šķiet, ka ne gabalos, bet veselās dzīvēs, varētu pat teikt vairākos cilvēkos sašķelts esmu. Tas patiesi man sāk traucēt. Ja ik dienas neatvēlu laiku meditācijai, tad nespēju visus savus gabalus savākt kopā. Un tad ir tā, ka brīži, kuros būtu jāsāk darboties vienam no maniem gabaliem, patiesībā darbojas cits. Un tā nekas patiesi labs nespēj notikt. Disharmonija starp kādu no manām daļām un pasauli. Šķiet, ka tagad kā vēl nekad ir svarīgi man savākt sevi vienkopus. Sen, ļoti sen es neesmu centies apzināties sevi. Kas es patiesībā esmu. Es zinu kas es esmu attiecībā pret kādām lietām vai cilvēkiem, bet kas es esmu pats par sevi? |
|
|
| Comments: |
Mans bulgāru draugs teica, ka pilnīgā atsevišķo vienību savienošanās un īstenās būtības gan parādīšanās, gan apzināšanās notiekot laikam tikai nāves mirklī. Bet tas jau tāds pavisam atomu saplūšanas mirklis.
Bet man patīk aizvērt acis un iegrimt sevī kā siltos mātes ūdeņos. Un tur pavisam dziļi, tur esmu es, nesalīdzinoša. Saka gan, ka es slēpjos. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
