|
1. Jul 2008|02:31 |
Mans bulgāru draugs teica, ka pilnīgā atsevišķo vienību savienošanās un īstenās būtības gan parādīšanās, gan apzināšanās notiekot laikam tikai nāves mirklī. Bet tas jau tāds pavisam atomu saplūšanas mirklis.
Bet man patīk aizvērt acis un iegrimt sevī kā siltos mātes ūdeņos. Un tur pavisam dziļi, tur esmu es, nesalīdzinoša. Saka gan, ka es slēpjos. |
|
