| |
|
skumjas pār klavieru taustiņiem
un skaņas atvadās no šīs pasaules
bet atmiņās
tavās atmiņās dzimst kāds skumjš
un bez dzīvības skaņdarbs
tāds ir šis laiks un šī
no sevis nogurusī pasaule
pasaule var raudāt
asaras piepildot savām skumjām
bet atbrīvoties no asarām tā nespēj |
|
|
