| |
|
sveiks manu enģel
tu šorīt tāds kluss
tavu spārnu švīkas
uz istabas visām sienām
griestos kā arī debesīs
arī sevī tās glabāju
enģeļi nepiedzeras
reibuma stāvoklī prātīgi
nav staigāt un debesis
tevi tādu nepieņem
tu guli tepatās
blakus un līdzās
spārni nomesti uz tuvākā
krēsla atzveltnes
tava mugura ir kaila
vien tavu spārnu švīkas
ir palikušas manī
un ar tām es šobrīd lidoju |
|
|
