pārkāp sev pāri jeb esi kāda esi.tava izvēle.
tu esi izdarījusi visu,lai saņemtu to,ko nopelnīji.

**********************
Kas augstāks dod man nepārprotamas zīmes,ka Tu esi radīta man...jā,tik ļoti egoistiski vēlos sev...vēlos būt laimīga ar Tevi...,taču bieži vien šaubos,ka Tu tāda kļusi ar mani..jā,šaubos..pretrunas.
es nezinu vai to var saukt par mīlestību,tik daudz ir bijušas vilšanās,ka to vienīgo grūti izkristalizēt par tādu...arī Tev.
šodien bija tik skumji,ka atgrūdi mani(es centos neizrādīt).kaut cilvēki brīžam saprastu,ka rīt tā diena var nepienākt,kad vēl varam samīļoties
es nemēdzu strīdēties,ja mani kas neapmierina...vienkārši klusi pie sevis paturu un noslēdzos.nemīlu skaļi klaigāt...manā dzīvē skandālu ir bijis
pietiekami.negribās atkārtot sava patēva gājienus.

2010.gada 18.maijs

**************************************************

es neko Tev nerakstīju veselus 8us mēnešus...es pārkāpu sev pāri...es ļoti gribēju ar Tevi vēl parunāties un...šomēness satiku uz ielas...tāda mirkļa sajūta..patīkama,jo gribēji iesāķt sarunu...
biju pārlaimīga iekšēji,ka pat atnākot mājiņās sasitu plaukstas :)

vienaldzīgs putenis manās krūtīs
nerimst vēja dziesmu čīgāt vakaros pirms rieta
es paslēpju savu noskumušo sirdi smaidā,
kur nolijušais lietus jau sen smeldz

piekļaujies manam plecam,
mans vienīgais,tuvais draugs
un saki,ka nevajadzīgo vārdu nav
kad dvēsele raud no klusuma

paskaties acīs un savu baltumu saskati
pekles melnajā viducī tik ļoti bail raudzīties
arī man,bet ir tā vieta līdzīga
jo savā dvēseles atspulgā skatāma.

jūtos vientuļi,jo zinu-maniem draugiem ir savas otrās pusītes ar kurām pārspriest var visu...jā,nedaudz darvas mūsu draudzībā,tā domāju...vai varbūt esmu greizsirdīga?jā,tā ir..mazliet skaudības...vai tā drīkst? :(

tagad bez manis ir vēl kāds cilvēks ar kuru pārspriest savas problēmas,dalīties priekos...taču nav tā,ka nepriecājos par šo izdošanos viņu dzīvē..vienkārši ir skumji,ka man tā neizdodās...zinu iemeslu arī kāpēc tā.mana pagātne velkās līdz un mana slimība varbūt nav tāds noslēpums,ko kāda gribētu atklāt.tā nav arī lieta ko gribu stāstīt katram un lai par to stāsta draugi citiem paziņām.ir grūti sadzīvot ar to,jo krīzes laikā es attālinos no draugiem un maz kontaktējos..un vienmēr gribu,lai piedod man to.
es ļoti pateicos par rūpēm no draugu puses...es jūtos lolota,bet tomēr vientuļa un to nevar nekas labot...pat visdziļākā līdzjūtība.
es atgūšos,bet šīs domas man vienmēr galvā.