pēcis pļāpā

vakar paņēmu no darba klienta atstātās saulenes, kuras neviens nebija pieprasījis vairāk kā 2 mēnešus. nolēmu "pie velna, pazaudētājs jau sen ir aizmirsis savu 3 Ls Ray Ban Wayfarer viltojumu". aizbraucu ar čomiem spēlēt pludmales voļļuku un tā kā neesmu īsts spēlētājs, ākstīdamies nolēmu uzņemt servi ar galviņu, nepadomādams ne par savu veselību, ne par jauniegūtajām saulenēm. rezultāts
veselībai par laimi nekas. tas ļoti atgādināja to reizi, kad aizrāvos sipas spēlē tā, ka ar roku ielecu pagraba griestos un salauzu vidējo pirkstu. mēnesi bija jāklausās komentāri "kas i? ne tam parādīji?" un tamlīdzīgi.

vakar pēc piena tā ap 6iem, mājās ejot, nolēmu paskatīties, kas notiek kefīrā. apsargs pie durvīm apstādināja un, nelaizdams iekšā, vaicāja "kas, pienā neielaida?"
es viņam atbildēju "jā, teica, ka es izskatoties pārāk urlīgs". acīmredzot atbilde viņu apmierināja un kefīrā mani ielaida.

vispār paanalizējot savu verbālo caureju es redzu trīs galvenos tematus, par kuriem runāju
a) ballītes
b) nedzeršanas progoganda maigā formā
c) kaķis

vai tiešām tikai no tā sastāv mana dzīve?

jāsaraksta grāmata "kā tusēt nedzerot", būs bestsellers. cik es runāju ar cilvēkiem un stāstu, ka es to mācos, visi atbild - "je iemācies, tad pastāsti man ar kā"
mans secinājums nr 1: Visu laiku kaut ko dari. Necenties skatīties kā citi dzer, bet aktivizējies un kaut ko veido.

un jācer, ka es nekļūšu tāds kā izbijušie smēķētāji, kas esošiem smēķētājiem, censdamies parādīt, cik viņi kruti, stāsta, ka smēķēt ir galīgi debīli, utt.
dzert ir lieliski. gaidu dienu, kad es varēšu ietest aukstu aliņu.

šovakar biju izgājis ārā. pirmo reizi nedzerot likās, ka bija tik lieliska ballīte. sākums ar tukšo dirty deal par to neliecināja, satiku brālēnu matīsu, kuru paķērām līdz. dirty deal sekoja fočēšanās pacančiku pozā pie crystal club, mēģinājām arī tikt iekšā, taču neizdevās. devāmies uz vecrīgu, nedaudz paburzījāmies pie rokeriem rock n riga, tad iegājām pa velti pulkvedī, jo trīsreizvaratminētkas sarunāja ar apsargiem pa velti ieeju, apsolīdams, ka "piedzersimies līdz kliņķim". tad pirmo reizi mūžā biju otrā tequilla boom, tur ārprātīgi izsmējos pagraba disenē. gaismas un muzons kā 90to beigās, dj ik pa brīdim pārtrauc kalbasu un iekliedz mikrafonā "vai jūs esat gatavi?" un "aiziet". kaut kādi vietējie briesmīgi gribēja ar mani draudzēties, nesaprazdami ironiju, kad paziņoju viņiem, ka "šitā dejojot visas meitenes jūsu". pēc tam čbk mūs 4us nelaida bez maksas, labākais, ko izdevās sarunāt - puscena, aizgājām prom, jo mums bija mērķis ierēkt, nevis iet uz otras puses koncertu. tad aizbraucām vēlreiz līdz crystal club, irosināju, lai mēs piebraucam pie sarkanā paklāja un hugo no priekšas izkāpj ārā un atver bungšam, kas sēž aizmugurē, durvis. pamatīgi izsmējāmies, apsargi vēl ilgi noskatījās pakaļ, kur mēs parkojamies. pēc tam aizbraucām uz jauno iestādi pērle, visai jauka un chillīga atmosfēra, bet biznesa modeli tur nesaskatu, ja vien visi nesāks ārprātā kost tur. bungše aktīvi darbināja otrā stāvā esošo rakstāmmašinu, aprakstīdams forumcinemas filmu sarakstu ar tekstiem "Skarule + Robiits = Love" utt. Pēc tam beidzot devāmies uz vakara sākuma mērķi dirty deal, kur uzstājās leišu dj mondayjazz. tiešām, tiešām labi. pa brīžam, kad aizgāja eksperimentālais glitch-hops, tad nu tā, bet tiklīdz viņi kādu jazzu kopā ar hip-hopu miksēja, bija lieliski. nodejoju vairāk kā 2h. es, kas vairāk ļurkājas, nekā dejo! P.S. crystal club nav mana jaunā mīļākā vieta, mani tur pat nelaida iekšā, neizturēju feiskontroli. vienkārši blakus crystal club biedriem bija bāzes vieta, kurā uztankot alkoholu.

netālu no manas mājas, šķērsielā, stāv voyager busiņš. vienmēr vienā un tajā pašā vietā. tajā tusē slāvi. dzer aliņus, ap to staidzina savu suni un izskatās, ka viņiem ir jautri. viņi tā izklaidējas jau trešo gadu.

sākumā no Led Zeppelin nokačāju Greatest Hits, tad pārdomāju, izdzēsu un nokačāju pirmo albūmu. iepazīšos pakāpeniski, tā kā paredzēts, nevis klausīšos tikai hītus.

sāku dziļāk iepazīties ar Led Zeppelin daiļradi

redz, es varētu būt intelektuāls un teikt, ka man patīk fotografēt un lasīt grāmatas
taču vēl labāk man patīk dzert un pisties

redz, vakar ierakstīju par lietu kultu un to, ka tas mani mazāk cepī nekā agrāk. šodien savukārt sagribējās jaunas tumbas. do we need to have it or is it nice to have, peeci?

Pēdējā laikā arvien biežāk aizdomājos, cik daudz lietu man ir nepieciešamas, lai es būtu laimīgs. Kādus gadus 4 atpakaļ es izkalu plānus, kas man ir nepieciešams. Tagad, kad man 90% no tā ir, tas vairs nepriecē. Vasaras sākumā salūza tv. Tovakar man bija pasaules gals, izmeklējos 40 alternatīvas, izplānoju kinozāli ar projektoru utt. Ir pagājuši vairāk kā 2 mēneši un es esmu pieradis bez tv. Un nav vairs pasaules gals, es pat praktiski par to vairs neaizdomājos. Man ir 2 pēdējās paaudzes spēļu konsoles, bet nav azarta tās spēlēt, es pārdevu abus savus digitālos fotoaparātus un skumstu pēc tiem tikai tad, kad jātaisa nakts foto. Es esmu dzirdējis, ka laime nav lietās, taču ir lietas, kas dzīvi atvieglo un uzlabo tās kvalitāti. Kur ir tā smalkā robeža, kad tas pārvēršas lietu kultā un kļūst par slimīgu apsēstību..?

labs

šodien bija sirreāla sajūta. iegāju bibliotēkā, lai kļūtu par tās klientu. ejot iekšā nodomāju, hmm, nez ko man tagad pieklātos paņemt. tajā brīdī bija flašbacks ar tunisijas ceļojumu pirms gada un tā laikā lasītu Haruki Murakami "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals", nodomāju, ka varētu pārmaiņām pēc n kriminālromānu izlasīšanas, kas sāk saplūst vienā putrā, paņemt kaut ko atšķirīgu. tomēr atradu savus kriminālromānus un jau gāju izčekoties, kad bibliotekārei aiz muguras pamanīju jau pieminēto Murakami grāmatu. tas piesaistīja manu interesi un es piegāju plauktiņam tuvāk. tur bija vēlviens tā paša autora darbs, ko es paņēmu rokās un bibliotekārei teicu "laikam jau no šī plauktiņa nedrīkst...". Viņa paskatījās uz mani, padomāja un teica "vispār jau bija domāts izstādei, bet nu labi, ņemiet". Un tā nu es atkal iegrimstu detalizētos aprakstos par vientulību un dzīves viduvējību, kas sarakstīti tik interesanti, ka grūti atrauties.

re, manī atkal uzdarbojas pseidointelektuālis. normāls cilvēks lasītu jaunāko kolbergu un nedirstos te par kaut kādu Hakuki Makukuki

Man uzdāvināja tik milzīgu segu, ka es pa nakti guļot apmaldījos un pamodos perpendikulāri. Un tam komplektā gultas pārvalku ar melniem kaķiem un kamoliņiem. Mans eksemplārs uzreiz identificējās un galvgaļa vietā dod priekšroku jaunajam pārvalkam. Rīt pirmā darbadiena 2 mēnešu laikā.

no pērnavas / valdemāra stūra līdz sky&more paprasīja 3 Ls, es biju tik pārsteigts, ka tiešā tekstā pavaicāju "Kas tu jocīgs esi???", vienojāmies par divīti, bet pēcgarša palika