pēcis pļāpā

līdz šim manu ierakstu daudzums ir bijis apgriezti proporcionāls tam, cik labi man iet.

un man iet labi, tāpēc es nerakstu

braucu pēdējā brīža piedāvājumā uz franciju slēpot. dzīvošu drošivien zirgustallī, četrstāvīgajā gultā, bet man ir pofig, jo plānota pionieru nometne ar celšanos 8os no rīta.

pirmo reizi mūžā izmantošu lastminute pakalpojumus un patiesībā tā ir forša štelle, jo nav ilgi jātrinās, kad nu pienāks tā diena, kad es beidzot došos. man ir knapi rītdiena, lai noorganizētu visas lietas, deleģētu darbus un pamātu visiem ardievas.

just smile and wave boys, smile and wave :)

Tāda ir viena no manām sajūtām šobrīd vienos naktī sēžot pie datora viesistabā.

Es šodien aizstāvēju maģistru. Biju daudz darba un pūļu ieguldījis, noprezentēju labi (gan ne izcili), dabūju 8. Droši vien, ja būtu izcili tad būtu 9. Bet tas nav svarīgi, jo galu galā tas bija man, nevis citiem.

Atnācu mājās un spontāni sarunāju pirceējus gan xbox-am, gan wii, jo man jau pusgadu nav televizora (vecais salūza) un nevaru šīs konsoles izmantot.

Tagad pēc aptuveni 30 minūšu rūpīgas pakošanas sēžu un ieslīgstu pārdomās. Vai tiešām šodiena, 6. janvāris ir diena, kad pilnīgi un galīgi beidzās mana bērnība?

Laikam nē. Es būšu tāds pats kā esmu bijis līdz šim. Bērnišķīgi jautrs un nenopietns, jo tikai neņemot visu ārkārtīgi nopietni, es māku tikt cauri šai dzīvei. Un taisnība ir tam cilvēkam, kurš man reiz teica, ka cilvēki nemainās. Nemainās, ja paši to negrib. Un es negribu, jo pats sev šķietu ellīgi foršs.

Mass effect 2 un Bioshock 2 - janvāra beigas un februāra sākums man būs ļoti aizņemts...

Pāris gadus atpakaļ Rīgas Laikā lasīju interviju ar Vladi Goldbergu. No tās intervijas nekas sakarīgs man neaizķērās izņemot to kā Vladis Goldbergs iet uz kino.

Līdz tam es vienmēr biju sēdējis pēdējā rindā, tāpat kā skolā, jo vēsie zēni parasti bija atrodami tieši tur.
Taču Vladis intervijā pavēstija, ka ejot uz kino vienmēr sēž 5-6. rindā, jo tad kino "bilde" aizpilda visu skatienu. Es nolēmu pamēģināt un tā kā tik tiešām bija ļoti labi, tad kopš tā laika vienmēr izmantoju 5. vai 6. rindu. Mani "vēsie" draugi gan mēdz par to protestēt, jo 5. rinda nav pietiekami "vēsi".

Vakar es gāju uz avataru (kas starp citu bija ļoti baudāms) un kā parasti nopirku biļetes 5. rindā. Un man blakus apsēdās Vladis Goldbergs.

Piektdienas pēcpusdienā apmeklējot siguldas pilsētas kalna mājaslapu ocs.lv
ieraudzīju, ka "Sākam slēpošanas sezonu piektdien, 18.decembrī plkst. 15:00"

priecīgs lecu mašīnā un triecos cauri sastrēgumiem, lai ap kādiem 6iem būtu uz kalna. piebraucu - pacēlāji nestrādā, nekas nenotiek, šķūrē sniegu traktors kalngalā. pieeju pie vīriem: "eu, kad strādās?"
"rīt deviņos tikai"
"kā, bet Jūs taču paši internetā ierakstījāt, ka piektdien 3os veras vaļā!!!"
"neko nezinam, prasiet priekšniekam" [kura nav]

tad lūk, ja man kāds stāstītu šo stāstu un liktu uzminēt, kurā trasē tā var gadīties, tad vienīgie, kas man nāktu prātā ar savu "izslavēto" klientu apkalpošanas līmeni ir siguldas pilsētas kalns. nākamreiz nopietni padomāšu vai uz turieni braukt. bet viņi jau nesēros bez manis, viņiem slēpotāji tāpat patīk labāk...

šodien braucu mašīnā kaut ko domāju un sapratu, ka dr. hauss un vinja biedrs dr vilsons patiesībā ir holmsa un dr. vatsona mūsdienojums. tikai izmeklē slimības nevis noziegumus.

kittttttyyyyyy

tā kā sen neesmu neko ierakstījis, tad nolēmu vismaz par kaķi kaut ko iepostēt.
atnāca pie kaķa ciemos suns. suns entuziasts ārprātīgs, ņēmās un lēkāja un darījās, bet pret kaķi bija baigi draudzīgais. kaķis bija tādā kūkumā un ar tādu spalvu gaisā kā nekad līdz šim nebiju viņu redzējis. bet tomēr baigi interesēja, kas tas par radījumu tāds ir. un tad nu kaķis kūkumā, rūkdams mēģināja tuvoties, bet tiklīdz suns paskrēja uz priekšu tā kaķis aizlec atpakaļ. vārdu sakot gēnos viņam ir tas, ka nepatīk suņi.
kad suns aizgāja kaķis priecājās un mīļojās un bija laimīgs, ka tas "monstrs" ir prom. bet "monstrs" patiesībā visai simpātisks reksītis...

man šodien skenēja galvu.
uzlika galvā tīkliņu, pieslēdza elektrodus un midžināja zibšņus un lika dziļi elpot. un tad vienkārši sēdēt kādas 10min ar aizvērtām acīm tumsā. tad nu es tā sēdēju un domāju, nez par ko man tagad pieklātos domāt. un tad es sapratu, tā kā esmu kārtīgs vecis, tad domāšu par to, ko veči domā - seksu!

nē, nebija tāda turpinājuma kā filmās ar medmāsiņu (jo viņai bija ap 50).

pusgads garām, vēl pusgads palicis.

policija meklē

šodien internetos uzdūros shēmai, pēc kuras analizēt situāciju "baigi gribas gadžetu"
ļoti patika "Is it e-reader of some kind?" [YES] -> SAVE YOUR MONEY

un jā, es aizmirsu piebilst, ka turpināšu sist sev pa knaģiem un nepirkt egramatu lasītāju.
priekškam. labāk atņemt kādam pirmklasniekam!

tas ir gadgets, par kuru pēdējā laikā daudz domāju.
tā nu ir sanācis, ka šī gada laikā esmu izlasījis vairāk grāmatu nekā iepriekšējos 5 kopā. (nē, nav tā, ka es no rīta līdz vakaram lasītu, vienkārši iepriekšējos 5 es maz lasīju). un es atkal apjaušu, ka man tas patīk. labāk nekā skatīties seriālus.

un es visu laiku situ sev pa pirkstiem, lai nepasūtītu kādu lētu un vienkāršu vai dārgu un nevajadzīgām funkcijām pārbagātu. bārns un cēlais redz izlaida uz androida bāzētu ar skārienjūtīgu ekrānu un vēl visādiem nevajadzīgiem vijeboniem un tajā pat dienā es pieķēru sevi vadot kredītkartes datus pirkuma formā. Paldies Dievam nesūta uz Latviju! Kāpēc? Tāpēc, ka tehnoloģija ir bērnu autiņos. Mans salūzušais 50" plazmas ekrāns tam ir kā pierādījums. tas tika nopirkts neilgi pēc tehnoloģija parādījās un, lai arī funkcionāli darīja visu, ko lika, tomēr gadu pusotru vēlāk es būtu par pusotru reizi mazāku naudiņu dabūjis divkārt labāku teļļuku. un tāpat ir ar egramatu lasītājiem. ja aizies tāpat kā ar netbukiem, tad pēc pusotra gada maksās pusotru reizi lētāk un būs pusotru reizi labāki.

un tas mani ved domāt par grāmatām skolai. vienam audzēknim vidēji ir kādas 10-15 mācību grāmatas un vēl kādas X papildgrāmatas (X tādēļ, ka nekad skolā tās neņēmu, obligāto literatūru nelasīju, cik vidēji - nezinu). pieņemsim 5 grāmatas, kopā skolēnam gadā nepieciešamas 20 grāmatas. pieņemot, ka vienas grāmatas vidējā cena = 5 Ls, skolēnam gadā tātad tas izmaksā 100 Ls. protams, daļa naskāko ar elkoņiem bibliotēkā iegūst no vāciņiem ārā krītošus eksemplārus, bet lielākā daļa ir spiesta lūgties no senčiem piķi grāmatām, ko tāpat pārāk neizmantos. aprēķina smukumam pieņemsim, ka bibliotēkas variants atkrīt.

šobrīd skolās mācās 250 000 skolēnu. 250 000 skolēni x 100 Ls = 25 000 000 Ls (25 ļimaki) / gadā tiek tērēti par skolas grāmatām visiem skolēniem.

kas notiktu, ja valsts visām skolām, katram skolēnam nopirktu vienu egramatu lasītāju (vai drīzāk pie mums ar likumu uzliktu par obligātu skolēniem pašiem nopirkt tādu).
tātad vidēji e-gramatu lasītājs retailā ir ap 250$, pērkot uzreiz 300 000 no ražotāja (50k ņemam rezervē, sadauzītiem eksemplāriem, utt.), domāju, ka cena būtu tuvāka 150$, tiek izlaisti kādi 2-3 posmi reģionālais vairumtirgotājs, lokālais vairumtirgotājs, mazumtirgotājs, lētākas loģistikas izmaksas, nav jāmaksā par brendu, utt. 300 000 x 150$ x 0.477 (šodienas kurss pēc LB) = 21 465 000 Ls

kas notiek tālāk?
bankrotētu zvaigzne abc. no biggie there.

valsts izglītības ministrijas paspārnē izveido Valsts mācību grāmatu resoru, kurš to vien dara kā komponē mācību grāmatas. domāju, ka par 3 535 000 Ls šādam resoram budžets vismaz 3 gadiem sanāk.
tālākie izdevumi 0. nekas nav jāprintē, nekur jāved, nevienam jādod. viss notiek virtuāli. sākoties jaunam mācību gadam tu mājaslapā saķeksē, kuras grāmatas tev nepieciešamas un tās automātiski iekačājas tavā skolas egrāmatā.

izdaliet kaut manus aprēķinus ar 5, ja vēlaties un tā tik un tā sanāk prātīga ilgtermiņa investīcija. neņemot vērā faktu, ka cilvēki varbūt sāktu in general vairāk lasīt, jo tas būtu daudz pieejamāk.

protams, galvenā problēma, ar kuru saskartos šāds projekts, būtu stereotipi un vecās paaudzes pretestība.
un vēl finansējuma jautājums. jo valsts šobrīd nesponsorē grāmatas, liek tās skolēniem pašiem pirkt.

to me it all makes sense

p.s.
katru reizi, kad savā galvā apsveru šāda rakstura projektus man gribot negribot ir jānostatī tos pret tilta un stikla kalna projektiem.
300 vs 25

es lieliski pakļaujos reklāmai. it sevišķi xbox reklāmai.

katram ir kaut kāda standartu un principu vācele, pēc kuras tas dzīvo savu dzīvi.
es esmu daudz ko nedarījis savu principu pēc. daudz kas nav atbildis maniem ērtības, komforta vai skaistuma standartiem, ko esmu nokristijis par stulbu, nesmuku vai nevajadzīgu.

un galu galā es neesmu pārliecināts, ka esmu ieguvējs tādēļ, ka nespēju izprast un iedziļināties, uzspiežot man nesaprotamajam "tas ir sūds" zīmogu.
bet tā es slīkstu arvien dziļāk savā paštīksmē, uzskatot, ka esmu gudrākais cilvēks pasaulē un man ir vislabākā gaume.

tas tā - sātana advokāta ieraksts manai iepriekšējai vervelēšanai.