Kā tāda muļķe krāmēju gotiņu konfektes un domāju, ka gribas ēst, bet tikai nav ko. ;D
Līdz brīdim, kad es padomāju: "Eu, bet viņas taču ir ēdamas!"

Nu, vot, pienākusi tā diena, kad es sēdēšu tūlīt iegrimusi grāmatā, jo rīt man kontroldarbs. Hahā. Pat visas Latvijas vēstures grāmatas, laika līnijas un kas tik vēl ne, nebija tik obligātas un tieši tāpēc patīkamākas.

Nācu tikko mājās un runājos ar sevi vāciski. Neko es nemāku.

Ununun, brīdī, kad skanēja citizen erased es satiku smaidīgu Lāčplēsi. Abi smaidījām, pagājām viens otram garām, abi ar austiņām uz ausīm un abi viens otram uzkliedzām: "Čau!"
Ar austiņām jau viss liekas klusāk.

Tags: atmiņa

Izlasīju sadjichka  ierakstu un saskumu par Kimi. Vismaz dūmi ar kādiem viņš izstājās bija smuki.
Un Hamiltonu jau nu nemaz nav žēl. Tāpat Miha nocēla Kimi čempionu, kā tagad Kimi nocēla Hamiltonam. Un cerams nocels vēl.

Bet viena pozitīvā (kas nemaz nav tik pozitīva) ziņa ir tāda, ka šai dziesmai es visu laiku dziedu līdzi. Jā, ar vārdiem.

Mūzika: Tenacious D -- Classico