Āh. Nu man bija pilnīgi pretēji, sēdēju, garlaikojos, un māsiņa tikai ik pa mirklim teica, lai daru to lēnāk. Ne reiba, ne sāpēja, nekas, lasīju uzrakstiņus uz skapīšiem un pēc kādām piecām minūtēm tiku prom. Vienīgi interesanti likās, ka par mazasinību neko nejautāja.
|