te

peacemaker @ 09:24 pm: Laikam esmu nogājis pilnu geimera ciklu un sācis ceļu no jauna. Pašā tā sākumā mani vienlīdz apbūra gan spēles, gan runāšana par tām. Ar labāko bērnības draugu (kurš tagad spēlē kaut kādā symphonic black doom metal grupā or smth... yeah) mēs savulaik izspēlējām lielu daļu NES klasikas, ik rītu satraukti stāstot viens otram par "atklājumiem", ko bijām vakara laikā izdarījuši iekš Mega Man, Duck Tales vai kaut kāda krepa, ko no retajām Rīgas apmeklējuma reizēm atveda vecāki, izvēloties, viņuprāt, piemērotas spēles. Tiesa, mēs paši nebijām labāki: kad, šķiet, otro reizi biju Rīgā un varēju pats izvēlēties spēli, es apmulsu no to pārbagātības un paņēmu kaut kādu 3-in-1 kārtridžu ar neizejamu Wolverine platformeri, platformeri ar pavāru un kaut kādu ekšenu, kurā nevarējām tikt cauri otrajam līmenim - pirmās personas skata labirintam. Tāpēc lielākoties iztikām ar Technos spēlēm. Japāņu valodā.

Pēc tam pārcēlos uz Rīgu un pilnībā nodevos geimošanai, kas pāris gadus aizņēma ~90% mana laika ārpus skolas un gulēšanas. Tad man apnika un pieķēros muldēšanai par tām. gamez.lv stadija, tak skazatj.

Tagad es atkal gribu tikai geimot (tiesa, krietni mazākos apjomos kā iepriekš) un jūtos sasodīti neveikli, runājot par spēlēm. Tāpēc nekādi nevaru pieķerties rakstam par Wii. Tāpēc šeitan tikpat kā nekas par to nav lasāms. Tāpēc es cenšos tās tikai izbaudīt. Un, piedodiet, bet šeit es vismaz kādu laiku turpināšu muldēt par mūziku, literatūru, random atmiņām, bomžiem, kas vēlas mani aprakt un citām lietām, kurās mans viedoklis diez vai ir saistošs.