te

peacemaker @ 07:02 am: par F.
Mākslinieks F. bija viens no maniem pusnakts draugiem. Arī viņš nebija izsprucis cauri bērnībai bez savas apsēstības. Ikvienu sarunu F. sāka un beidza ar mākoņu novērojumiem, visur līdzi staipīja biezas grāmatas par Mēness fāzēm un debesbraucējiem. Protams, zīmēja arī viņš tikai debesis: reizēm skaidras, tīras un aicinošas, bet citkārt melnu gubu pārpildītas kā elles priekškambarus.

Parastajā kompānijā mēs bijam trīs un pēc pirmajiem pazīšanās mēnešiem es ar otru draugu sāku mēģinājumus pievērst F. arī citām pasaules izpausmēm. Tikko saruna kaut attāli pievērsās debesīm, mēs uzreiz sākām stāstīt par pēdējiem zemes novērojumiem: kokiem, kustoņiem un visu pārējo, ko var saskatīt, neatgāžot galvu tā, ka saule līst tieši mutē. Cerējām, ka varbūt viņš sāks gleznot arī ko citu, jo kļuva aizvien grūtāk izdomāt ko sakāmu par kārtējo mākoņu bildi. Parasti F. ātri vien pieklusa, un mēs varējām turpināt vārīt savas runas.

Pēc pāris pāraudzināšanas nedēļām mēs viņu satikām krietni drūmākā noskaņojumā kā parasti. Agrāk F. reizēm mēdza būt ieslēpies sevī, taču tagad viņš vienkārši bija saīdzis. "Es vairs nevaru gleznot," viņš sacīja. "Roka vairs neklausa, zīmē kaut kā stūraini."

Otrs draugs pat nemēģināja noslēpt smaidu. "A tu pamēģini uzzīmēt arī kauko citu, varbūt tas atsitīs slūžas vaļā? Nu, tur kādu pilsētas bildi vai ko..."

F. neatbildēja un drīz vien mūs pameta. Kad viņš vairākas nedēļas nebija atbildējis uz mūsu zvaniem, izlēmu aiziet ciemos. Tieši pie ieejas uzmanību piesaistīja pilsētas aina ar mājām kā sabiezējušiem mākoņiem un laternu zvaigznēm. F. pats bija virtuvē, gleznoja: atkal debesis. "Sveiks!" es teicu. "Forša bilde tur gaitenī."

F. pagriezās pret mani, bet uzreiz izdzēsa seju iekrāsojušo smaidu. "Paldies. Vari paņemt, ja gribi, citādi es viņu drīz sadedzināšu. Traucē koncentrēties." Viņš pagriezās atpakaļ pret gleznu. "Esmu aizņemts. Varbūt saskriesimies kaut kad vēlāk."

Gleznu es paņēmu, bet F. vairāk nesatiku. Uz izstādi gan aizgāju, bet tikai uz brīdi, jo visas tās debesu gleznas mani nez kāpēc nospieda, drūmas domas uzdzina.