Bet tā kļuvusi pārāk plaša, un friends-only koncepcija man nepatīk, tāpēc cibas vakara nav. Tikai tad, ja kaut kas šķiet vairāk kā dažiem tuvākajiem draugiem rādāms/sakāms. Bet tam vajag enerģiju, kuru parasti izlieku lielākos projektos. Žēl, jo agrāk bija foršas sarunas un arī disciplinējošs faktors. Tomēr tagad man labāk ir dažie tuvie draugi (ar kuriem gan lielākoties sanāk tikties/runāt nejēdzīgi reti) un vienkārša pašdisciplīna - kad nu tā darbojas - atjaukta ar nepamatotu pašvērtējumu.
Tā cilvēkus pārvērš attiecības un pieaugšana, cik nu es varu spriest par abiem. Ne daudz, ne publiski. Vārdi vienalga neiet iekšās; kā lodes filmu varonim.
Bet tagad šeit ir auksti, un man aizvien biežāk pietrūkst spēka.