![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Tāpēc ieslīgšana kantrī ir dubulti ironiska. Pat pusaudzībā to neienīdu, klusībā joprojām kaifojot par humoršlāgeriem (es gan kaifoju par humorjebko), taču daudz ieinteresētāks esot tajos mošķos, kas istabā ielīda pēc visu gaismu izslēgšanas. Savukārt kantrī ir konservatīvisma iemiesojums.
Reizēm jūtos, kā jau būtu meties tajā brieduma skrējienā, kas pēc daždesmit gadiem mani novedīs galā. Paguvu vēl pirms ceturkšņa jubilejas. Mazliet bail, mazliet galva drāžas, bet dikti interesanti - tāpat kā http://www.discobelle.net/2011/06/13/me