te

peacemaker @ 10:35 am: Guļamistabā es zīmēju stāstu sižetu virpuļus, aprakstu tēlu atklāšanos un pamanītos prijomus, tualetē lasu dzeju, bet ēdamistabā rakstu pats savas lietas, cīnoties ar vēlmi ik pa brīdim aizliekties pie datora ekrāna, lai pazustu internetā. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc visu galveno rakstu ar roku. Citādi sanāk sašķelts, saraustīts, paviršs un virspusējs. Tad grūtākajos brīžos atslēdzos cibā, igooglē un visur citur, nevis uzlieku cepuri, aizveru durvis un eju riņķot pa apkārtni/tābrīža projektu.

Jā, starp citu, apkārtne arī ir mainījusies. Indiešu, arābu un jamaikiešu vietā esam tikuši pie skolniekiem kārtīgās formās un regbija faniem. The people just get uglier, and I have no sense of time, kā saka. Šeit mani atveda divi rumāņi, kuri Londonā esot apmetušies uz dzīvi. Auksts jau ir, bet uz dzimtajiem ciemiem vairs negribas. Ne tik daudz reāli ekonomiskā kā cerību migrācija. Latviešiem vēl kultūra. Fiktīva, protams, bet Bodrijārs utt, vai zin'.

Un īpaša stādīšana maijā nav sanākusi. Pārāk paķēra viena doma, tad nu sāku kārtīgi pie tās darboties. Bet kaut kad stāstus vajadzēs paģenerēt, citādi sāk pārāk vienveidīgi sanākt.