Mājās vēlreiz atradu brīnišķīgu Armēnijas PSR iespiestu krišnaītu grāmatu par vienu no pirmajiem džekiem, kas to izplatīja Rietumu pasaulē. Jā, es to izlasīju. Bet tikai tāpēc, ka, randomā atšķirot kādu lappusi, ieraudzīju tajā Harisona vārdu. Un pēc tam arī Lenonu. Tāpēc šeit iekopēšu galvenās grāmatā rodamās atziņas par Bītliem, kamēr gaidu rītdienu, kurā izšķirsies mana nākotne (kas laikam nebūs ārzemju ziņās, jo sestdienas avīzē bija sludinājums, ka viņi meklē jaunu reportieri tai nodaļai) n stuff.
Kad Prabhupāda uzzināja par Džordžu, viņš nopietni pārdomāja iespēju, ka Džordžs varētu pilnīgi pieņemt Krišnas apziņu. Nonākot līdz loģiskam secinājumam, viņš iedomājās pasaules revolūciju apziņā, ko izplata Krišnu apzinoši Bītli.
(ok, tas bija mazliet creepy)
Īšāna dāsa: "Es strādāju virtuvē, bet Džons sēdēja pie klavierēm. Virtuvē viņam bija klavieres, liels pianīno, kura visa laka bija noņemta. Un tā viņš sēdēja pie klavierēm, spēlēdams Hare Krišna. Viņš patiešām bija liels mūziķis, un spēlēja Hare Krišna visos veidos: kantrī stilā, klasiskajā stilā, roka stilā un visos citos iespējamos veidos. Kad vien viņš gribēja, viņš pārgāja no viena stila uz otru, vienmēr dziedot Hare Krišna. Tas viņam iznāca tik dabiski un varēja redzēt, ka viņš ir mūzikas ģēnijs. Tādā veidā viņš izklaidēja mani, un es jutu, ka viņam tā ir bauda. Un, kad tā, ar lielu spēku un entuziasmu, notika šī klavieru spēlēšana un Hare Krišna dziedāšana, tērpusies naktskreklā atnāca viņa sieva Joko Ono un sāpju pilnā balsī pateica: "Es tevi lūdzu, Džon, man ir šausmīgas galvassāpes. Vai tu, lūdzu, nepārtrauktu un neuznāktu augšā pie manis?""
(Un, jā, pie Lenona brītiņu dzīvoja daži Prabhupādas bhaktas, kamēr viņi uzturējās Anglijā)
Kaut arī Džordžs un Džons bija vienā vecumā ar lielāko daļu Prabhupādas mācekļu, Prabhupāda uzskatīja viņus par šresthām, cienījamiem vadītājiem. "Arī jūs vēlaties nest pasaulei mieru," Prabhupāda turpināja. "Es esmu lasījis dažus jūsu izteikumus. Arī jūs raizējaties. Visi raizējas. Ikvienai svētai personībai jāraizējas par mieru pasaulē. Bet mums jāzina ceļš."
(Es arī raizējos par mieru pasaulē -> Es esmu svēts! (ok, tā ir kļūdaina dedukcija, bet vateva)
Prabhupāda jautāja saviem viesiem, kādai filozofijai viņi seko.
"Sekojam?" jautāja Džons.
"Mēs nesekojam nekam," teica Joko. "Mēs vienkārši dzīvojam."
"Mēs esam meditējuši," teica Džordžs. "Es nodarbojos ar savu meditāciju, mantras meditāciju."
(..)
Džonam un Joko, kas bija aizrautīgi eklektiķi, bija grūti pieņemt Prabhupādas mācību par Vēdu autoritāti.
Džons: "Mums tomēr ir jāsijā, jāsijā kā smiltis, lai redzētu, kas ir vislabākais."
Prabhupāda: "Nē. Pacentieties saprast vienu lietu. Ja Krišna nav visaugstākā autoritāte, tad kāpēc gan šie cilvēki ņem Krišnas grāmatu un tulko?"
(Ok, tas ir retardētākais arguments EVAH! Pat Sandra Kalniete tiek tulkota, for Christ's sake!)
Galu galā Prabhupāda ar saviem mācekļiem aizbrauc, bet viņu sarunas Džonu Titenarstā tika atspoguļotas kādā dziesmā, ko Džons uzrakstīja ap to laiku: Instant Karma!
(Pārējais tur ir par Harisonu un tamlīdzīgas muļķības)
=====================================
Tikai tagad pamanīju, ka tas, ko iespamoju SA topikā "Predict People's Personalities Based on their Top 5 Songs" ir radījis rezultātu.
=====================================
Burning Rain posted:
1. The Beatles - A Day in the Life
2. The Beatles - Strawberry Fields Forever
3. John Lennon - Love
4. Bob Dylan - Subterranean Homesick Blues
5. Mojave 3 - My Life in Art
=======================
You like to relax, and you relisten to a lot of music. If Lennon wrote poetry, you would read it. You enjoy .
You're also heartbroken and the victim of monster-rape.
=====================================
So, there ya go. Vismaz pirmie trīs atbilst patiesībai. pagaidām vēl neesmu smēķējis un vismaz līdz nedēļas beigām arī nesmēķēšu. Par abiem pārējiem neesmu pārliecināts.
Un vēl es atklāju, ka mani sākusi garlaikot straightforward sci-fi rakstīšana. Jo sevišķi, ja lieta aiziet līdz teikumiem tipa: "Pirmais robotikas likums bija svēts arī viņa modeļa androīdiem," kas vienkārši sūkā. Toties atcerējos, ka laikam esmu vienīgais cilvēks Zemes virsū, kurš nav lasījis nevienu A.Dimā-tēva grāmatu, ne arī redzējis nevienu filmu pēc viņa romānu motīviem (jo filmas sūkā). Tas gan lielākoties tāpēc, ka kādā Žila Verna biogrāfijā 10-or-so gadu vecumā izlasīju, ka Dimā viņu piekrāpa, kas automātiski izraisīja dziļu naidu pret resno ūsaini. A tagad autobusā uzsāku lasīt Trīs musketierus un atklāju, ka esmu daudz ko laidis garām.
Jā, un Sestdienās acīmredzot iesniegtos materiālus neviens nepārlasa. Tur vēl aizvien rēgojās divi placholder apakšvirsraksti un uzbrauciens francūžiem, ko es ieliku pašā beigās, būdams noguris un pofigistiskā noskaņojumā, todien drukājot vairāk kā 10 tūkstošus zīmju.