te

peacemaker @ 02:38 pm: Gribas tikai sēdēt saulītē un lasīt. Stāsti par dubliniešiem paceļ kreiso mutes kaktiņu šķībā smīnā un uzputo acīs dzīvesprieku. Žēl, ka mākoņains :/.

Ignatius Gallaher drank off his whiskey and shook his head. 'Ah,' he said, 'you may say what you like. There's no woman like Parisienne - for style, for go.'
'Then it is an immoral city,' said Little Chandler, with timid insistence.

Srsly, vairums "lielo rakstnieku" tādi ir tāpēc, ka viņus vnk ir sasodīti interesanti lasīt, ne tāpēc, ka viņi būtu nopietni, sirmbārdaini vīri ar nopietnām, sirmbārdainām domām, kuras gadu desmitiem tikušas rūpīgi kārtotas uz papīra. Un vēl viņi spēj nemanāmi mainīt lasītāju - mainīt smadzenēs neironu ceļus, bļe. Un atklāt ko jaunu par human condition. Tāpēc man ļoti patīk, kā tramvajos sēdošie cilvēki paceļ galvu no grāmatus, lai apskatītos pieturas nosaukumu: viņu sejas ir gaišas, bet skatieni - apskaidroti - out of this world. Tāpat kā man - bet es tad parasti domāju, vai vakarā laiku labāk tērēt ēšanai vai masturbēšanai. Then again, droši vien viņi dara tāpat. Cilvēces mūžīgā dilemma.