Šķiet, ka par saviem plāniem iegādāties Nintendo DS Lite esmu jau pateicis visiem maniem paziņām, kuri vispār zina, kas tas ir. Lielākoties tāpēc, ka triju stundu ilgajos braucienos līdz mājām bieži vien gribas padarīt kaut ko vairāk par mūzikas klausīšanos/gulēšanu/grāmatu lasīšanu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nav īpaši viegli lasīt grāmatu trīcelīgā autobusā pie blāva apgaismojuma un sēžot līdzās santehniķim Fedjam, kurš tikko ir nosvinējis algas dienu. Un mobilo spēles pārliecinošā vairākumā sūkā līdz nemaņai. Protams, ir izņēmumi (šeit arī par tiem būs runa), tomēr man ir zināmas aizdomas, ka DS taktiskie TBS/jRPG/platformeri/ekšeni/edvenčeri man ies pie sirds labāk kā mobilo analogi. Pie tam man ir aizdomas, ka ar PS2 (kas bija otrs konsoles variants) būs pārāk liela ķēpa. Ne tikai pārvadājot, bet arī piratizējot spēles. Un PS2 spēles lielākoties ir nedaudz advancētākas versijas spēlēm, kas sastopamas arī uz PC. Ok, arī jRPG. Bet es nevaru īsti iedomāties sevi veltam 30h skatoties leimas cut-scenes. Pie tam vienīgā īstā atšķirība no DS'a jRPG varētu būt tikai grafiskajā ziņā. A to piekāst.
Kad pirms pāris nedēļām atpūtos laukos, mobilajai geimošanai parasti tika veltīta stunda-pusotra vakarā īsi pirms gulētiešanas + futbola puslaiku pārtraukumi, so neko daudz nepaguvu izspēlēt. Taču tā kā lielākoties viss bija pēc 5min ārā dzēšams kreps, trīs spēles izmēģināju gana daudz, lai varētu formulēt kaut kādu viedokli.
/Pasaulē sliktāko recenziju sākums/
1. DoomRPG
Iirc, Kamazs par to runāja Bunkura sanāksmē, slavējot kā negaidīti labu geimu. Un, par spīti viņa bārdai, spēle patiešām bija laba. Gluži kā teica ikviena recenzija. Kas gan to būtu domājis.
Značit, tas ir Doom. Ar statiem. Un tas automātiski ļauj to dēvēt par RPG. Ak, jā, tur ir arī pāris monologi. Un laikam arī loģiskās mīklas, kas gan lielākoties bija domātas durvju atvēršanai un NOSLĒPUMU ATKLĀŠANAI. Ekspas kačāšana, vienvārdsakot. Nosit pietiekami daudz dēmonu, dabū jaunu levelu/ieroci un ej sist vēl citus dēmonus. Tomēr tas bija gana fun, lai tagad beidzot vilktu Diablo 2. Jā, turpmāk Planescape: Torment laikam uzskatīšu par spēli ar "pārāk daudz teksta". Un jautāšu, WTF ir action points??/
Tomēr DoomRPG ir smieklīgi viegls. Skraidīt riņķī un slaktēt visus ar cirvi (kas hvz kāpēc taisa ne sliktāku damage par plasma gun) tomēr apnīk pēc pirmajām dažām stundām.
2. C.E.O.
Smieklīgi viegls taktiskais TBS, kas tomēr bija uztaisīts gana interesanti, lai varētu saukties par pirmo spēli pēdējos... dažos gados, kuru esmu izgājis. Tas gan lika ar nožēlu domāt par Advance Wars un Tactics Ogre - Jagged Alliance un X-Com pat bail bija iedomāties, tomēr lieliski noderēja kā ātra salāpīšanās (gluži kā tam vecim, kuram šodien iedevu 20 santīmus, lai salāpītu paģiras - to viņš pats atzina... tāpat kā to, ka 20 gadus ir sēdējis cietumā. Teh r0x0rz).
Un atkal - ja vien ar pāris stundām nebūtu pieticis, lai to izietu. Pie tam tikai divas misijas nācās pārspēlēt - un abas pēc rupjām kļūdām no manas puses (piem., biju aizmirsis, ka, ļaujot pretiniekam ienākt manā HQ, uzreiz zaudēšu). Beidzamo misiju izdevās iziet pat ar pirmo reizi, arī par spīti tam, ka pieļāvu ne vienu vien sīku kļūdu.
3. Revival
Civilization-mini. Ar humora izjūtu un reizēm patiešām smieklīgiem jokiem. Pwnojosha spēle.
/Pasaulē sliktāko recenziju beigas/
Btw, svētdienas "dežūra" bija sūkājošākā lieta EVAH! 9h ilga sēdēšana līdz +15 grādiem atvēsinātā telpā sux. Vēl jo vairāk ja nākas iztikt bez ēšanas līdz 21:30 (kad es beidzot pārnācu mājās), jo visu laiku vajadzēja sēdēt uz vietas - JA NU KAUT KAS NOTIEK! Protams, nekas nenotika. Toties es sapratu, ka man jāpieregojas Something Awful forumos, lai tajos var sēdēt tās pāris stundas, kad nākas sēdēt un gaidīt, kamēr kaut kas notiks.
Za to tagad uz pāris nedēļām esmu transfērēts uz pielikumiem un pagaidām izskatās, ka tas būs krietni interesantāk kā ziņu nodaļa. Galvenokārt tāpēc, ka beidzot varēšu arī rakstīt nevis tikai saķepināt kopā dažādu cilvēku komentārus. Pie tam pats varu izdomāt/izvēlēties tēmas, par kurām rakstīt. Bah, man vakarā it kā vajadzēja darīt to, nevis spēlēt Tactics Ogre un sēdēt The Awful Forums. Jo, imo, fīčers: Sid Meier: The Forming Years īsti nepalīdzēs Sestdienai gāzt visus tirāžas rekordus. Varbūt jāpamēģina promotēt ideja par Sida Bareta stāstu. Jo izskatās, ka Rudaks ir visai slinks uz rakstīšanu (btw, tā arī īsti nesaprotu, nafig viņam (vai Rietumai) visu laiku jāsēž redakcijā, ja viņi raksta par albumiem/filmām, kur pie tam nevajag citu viedokļus) un ar Ūdrīti (to no Hobos), lai uzdotu n-padsmit "ātros" jautājumus arī jāsazvanās man. Tiesa, patiesībā tā bija mana ideja, jo jamais ir vienīgais vērā ņemamais LV mūziķis no relatīvi jaunajiem gurķiem.
Un rakstīšana pusē vienos naktī sūkā, jo domu izteikšana nesokas diez ko veiksmīgi.
:(