te

peacemaker @ 09:27 pm: Un, jā, ja runājam par pasakām (un vismaz es pēdējo stundu ar sevi par to vien runāju), viena no manām pēdējā laikā jaukākajām atmiņām ir saistīta ar Rodāri pasaku par vectētiņu, kurš neprata stāstīt pasakas. Lasīju to brāļadēlam, kurš tik pamatīgi iejutās lomā, ka mamma man palūdza lasīt 'kārtīgi'. Negribējās beigt, tāpēc drīz vien sākās pamatīga improvizācija.

Tagad gribu beidzot uzrakstīt hipijisko pasaku, kas toreiz viņam iepatikās - par puķēm, kas auga cietumā un sagrāva mūrus. Pagaidām meklēju īsto balsi un precīzāk iezīmēju sižetu, varoņus n stuff. Par laimi, laika man daudz - ja viņš pāraugs pasakas, varbūt derēs māsai vai brālim. Šito gribu rakstīt nesteidzīgi.

Bet vispār man jāaizveras. Uznācis muldamais.