te

peacemaker @ 01:11 am: Pasaka #286.4
Cel vien savu labirintu. Paņem pa ķieģelim te no viena, te otra, uzsmērē mazliet javas un cel tik augšā. Kas par to, ka visur rēgosies mūris vien. Tak ejam, lai paslēptos, ne skatītos apkārt. Un tur tevi ne atmiņas atradīs, ne dvēsele noķers. Būsi kā Buda, būsi kā Jēzus, piesists varavīksnes krustā un sapņu etiķi uz lūpām. Tieši tā kā tu gribēji. Tikai nedaudz vēl pacieties. Tūlīt, tūlīt jau Golgātu būsi nogājis un naglas sev miesā sadzinis.

Ak, balsis? Tur putni runā, ceļu pie tevis meklē. Bet nebaidies, neuztraucies - vēl daži ķieģeļi, un pazudīs arī viņi. Varēsi klausīties sevī līdz acīs dzisīs. Gatavo tik sakāmo.

Cel vien savu labirintu. Bet neizlaid pavedienu no rokām. Es gribu tevi atrast.