te

peacemaker @ 11:56 pm: Prostitute Poem

Ok, man nav bārda līdz pat ceļiem un nav arī ritenī sagriezušās ūsas - neesmu gadus 200 vecs guru un neesmu arī izbūries cauri tūkstošiem lappušu viskrutākās filozofijas. Tomēr līdz šim es paļāvos, ka spēju puslīdz normāli novērtēt sevis uzrakstīto - kaut vai sux/rox līmenī.

Vismaz tā liek domāt divi jaunākie piemēri. Pirmais: LFFB stāstu konkurss. Jau rakstot (un pārrakstot) to gabalu, es jutu, ka kaut kas nav labi. Tāpēc pāris reizes visu nosvītroju un sāku no jauna (pa vidu pilnībā pārmainot pamatkoncepciju). Beigās nonācu pie idejas, kas mani patiešām iejūsmināja, taču ar katru uzrakstīto vārdu aizvien spēcīgāka kļuva sajūta, ka es tikai izķēzu pamatdomu. Tā neatkāpās arī turpinājumā - gluži otrādi, sajūta aizvien pastiprinājās. Tikai tuvā dedlaina dēļ es sevi tomēr piespiedu nesākt visu no jauna vēlreiz. Tomēr pabeidzot neizjutu nekādu pacilājumu. Nē, lamāju sevi, ka nākas nodot tik sūdīgu gabalu. Rezultāts? Uzvara. Ok, nepiedalījās Kamazs, kas visai jūtami samazina tās vērtību (taču lielais dalībnieku skaits to palielina... w00t), taču starp tiem dažiem gabaliem, kurus izlasīju, bija vairāki visai labi. Taču, pārlasot savējo, atkal un atkal pārliecinājos, ka tas sux visos iespējamajos līmeņos.

Pirms dažām dienām uzrakstīju arī feļetonu par rotaļlietu veikalos atrodamajiem brīnumiem (veļasmašīna, miniatūru vīna pudeļu komplekts - liek wtf?). Biju apmierināts - beidzot izdevās uzrakstīt feļetonu, ar kuru biju pilnībā apmierināts. Pilnībā. Pirmo reizi "karjerā". Pāris patiešām smieklīgi joki, jēdzīga valoda, vietām iemaisītas neuzkrītošas atsauces uz šo un to. Rezultāts? Meils no redakcijas, kurā nedaudz smalkākiem vārdiem ir pateikts, ka tas viss nereāli sux. Un mājiens, ka nepieciešamas pamatīgas pārrunas par feļetonu rakstīšanu. Tagad pārlasot gan atradu pāris vietas, kur varētu piesieties - struktūras ziņā. Bet tas arī viss. Tiesa, joki bija visai specifiski - pēc sickipedia.org un somethingawful.com lasītā ir grūti rakstīt "ģimeniskus" jociņus. Tomēr humoram jābūt universālam. Šis acīmredzot nebija, jo neviens tajos nespēja iebraukt.

=================================================

- Onkul, ko lai es ar to daru? – atraisījis dāvanu, jautātu gaviļnieks, apmulsumā stāvēdams pie steigā noplēstā dāvanu papīra kaudzes. Tad es novilktu savas sasvīdušās zeķes un ieliktu tās viņa mazajās roķelēs.

- Še, izmazgā!

- Bet... bet es neprotu!

- Aizveries un ķeries pie darba! Tikai neaizmirsti pēc tam kārtīgi izžņaugt!

Bērna seja savilktos raudu krunkās, un viņa māte klusu norūktu: - Patiešām Svinagalva! - kamēr es sēdētu pie galda un dzertu tēju, priecīgs, ka mājup beidzot varēšu doties tīrām zeķēm kājās.

============================================

Vēl aizvien nevaru to izlasīt, vismaz nepasmaidījis. Bet būs jāpamēģina pārstrādāt. Fuck.

 

Btw, http://www.gametunnel.com/gamespace.php?id=297&tab=3 ir iespējams izlasīt Tradewinds: Legends recenziju. Jap, es arī tādus nezināju. Bet, palasot to rakstudarbu, atklājās, ka tas ir idejiskais turpinājums teh NEW HORIZONS!! Jap pirmajai manis recenzētajai spēlei. Spēlei, kuru spēlēju nepieklājīgi daudz stundu par spīti tās geimpleja šķietamajam primitīvismam. Jau novilku. Rīt būs jāizmēģina. Tas nekas, ka jāraksta kursadarbs un feļetons. NEW HORIZONS!