Ja nedēļas laikā jāizdomā jāuzdrukā čupa ar stuff'u, nekas no kura nedrīkst tikt nohalturēts, tad neizbēgami tiek īstenots viens no diviem variantiem: vai nu divas-trīs diennaktis no rīta līdz vakaram tiek pavadītas, centīgi meklējot informāciju, to pierakstot un drukājot smadzeņu procesa iznākumu, vai arī visa nedēļa tiek veiksmīgi nobumbulēta, ik dienas šo to minimāli izdarot, bet nekam nepieķeroties klāt ar visu sirdi. Tā vietā, lai katru dienu veltītu vienam darbam, to pabeidzot no A līdz T un nākamajā dienā ķeroties klāt nākamajam. Kaut arī varbūt ir arī citas metodes. Hvz. Bet es pieturos pie otrās.
Jebkurā gadījumā ir grūti atrast sevī enerģiju dienu no dienas centīgi rukāt par dažādām tēmām, jo sevišķi, ja tās pieprasa atšķirīgu un radošu pieeju, pie tam, ja tev pašam pēdējā laika notikumi ir sakāpuši galvā - kā man. Iespējams, tā (un sava rakstura) dēļ ir izdevies veiksmīgi sakasīties ar "Dienas skolas" augšgala personām, kas mēģināja kaut ko uzspiest. Lol, man uzspiest! /me da rebel king!
Jā, man vajag atvēsināt galvu.
Un nerakstīt par marihuānu, lietojot frāzes "pacelšanās spārnos" un lielākoties izvēloties pozitīvus citātus (jo citu principā nebija), pat ja tas atbilst sākumā izvēlētajai koncepcijai.
Un nekasīties par kaut kādām franču valodas nodarbībām, kas, pateicoties sēņu maģijai, ir kļuvušas par obligātam. Vai arī nav. Hvz.
Za to Dadzis pamazām iet uz augšu. Nākamnedēļ man uzticēta krutais jaunā numura humoresku/feļetonu ķidāšanas uzdevums, pasakot "jauniešu viedokli" par to, kas tajās sux. Ja man ir grūti izlasīt humoresku līdz galam tās garlaicības dēļ, tas liecina par gana daudz ko. Un tā ir gandrīz visām. Man laikam ir kartupeļu nematodes cienīgs uzmanības noturēšanas ilgums. Btw, drīz sāksies darbs pie Dadža kalendāra, kas iznāks kaut kad gada beigās. Varbūt beidzot varēšu uzdrukāt kaut ko smieklīgu, nevis tikai ņirgāšanos par "sadzīviskām nebūšanām", kas sux pēc definīcijas. Bet, no otras puses, mani mēģinājumi būt smieklīgam normālos prozas darbos lielākoties rada zobu sāpes.
Jā, un rīt 19:30 pēc Latvijas laika sāksies Nintendo E3 konference, kurā noteikti šis tas tiks pateikts par Wii, kas mani ieinteresē jo dienas, jo vairāk: it sevišķi ņemot vērā, ka jamo visticamāk varēs pieslēgt datora monitoram, to izmantojot televizora vietā. Like: w00t, jo mans TV atbalsta labi, ja NES pieslēgumu. Tagad vēl vajag uzzināt paredzamo cenu, spēļu uzlaušanas vieglumu (t.i., pēc cik ilga laika netā sāks parādīties uzlaustas spēles) un gada beigās varēšu izdarīt galīgo izvēli par labu tai vai citai konsolei. Proti, Wii, Playstation 2 (nafig man trešais, ja grafiskā ziņā otrais savos labākajos paraugos krietni pārspēj mana pašreizējā datora iespēto: un arī tas man nebūt nešķiet slikts?) vai portatīvo Nintendo DS. Tiesa, ļoti iespējams, ka līdz gada beigām tas jau tiks pietiekami veiksmīgi emulēts: jau tagad daļa spēļu iet uz jaunākajiem emulatoriem, bet principā visas ar manāmiem grafiskiem gļukiem. Taču gada beigās gan PS2, gan DS droši vien maksās ap Ls 50-60 arī Latvijā - ja ne veikalos, tad eBay (ieskaitot importa izmaksas) or smth. Wii gan varētu izmaksāt ap Ls 100. Kas arī ir gauži lēti jaunai konsolei - ņemot vērā, ka videokartes maksā krietni dārgāk.
Džeka Vaita (tā no The White Stripes) jaunā projekta The Raconteurs pirmais albums pwns - ļoti iespējams, pat vairāk kā pēdējais TWS veikums. Dzirdot pirmo singlu (kas ir arī albuma pirmais treks) biju nobažījies, ka būs pamatīgi popsīgs, dejojams n shit, bet ir tomēr ļoti OK.
Tagad man vajag aiziet uz mazmājiņu.