Atmiņas par rītdienu - twilight music #12

08:51 pm: twilight music #12

1. Dr.John - Gris-Gris Gumbo Ya Ya (5:36)
2. Willie Dixon - Weak Brain, Narrow Mind (4:27)
3. Trespassers William - intro (1:17)
4. John Lennon - Sean's "Loud" (0:35)
5. Lotte Kestner - Fainted Twice (4:41)
6. Slowdive - Erik's Song (4:26)
7. Levīti - Haika (1:36)
8. Tat Twam - Mājup (1:46)
9. Rainy Day - On Your Way Home (2:49)
10. Country Joe & the Fish - Away Bounce My Bubbles (2:28)
11. David Crosby - I'd Swear There Was Somebody Here (1:20)
12. Rick Wright - Unfair Ground (2:21)
13. Mercury Rev - October Sunshine (2:12)
14. Esbjörn Svensson Trio - From Gagarin's Point Of View (4:03)
15. Miles Davis - In A Silent Way/It's About That Time (19:52)

Pusnakts mūzikas kompilācijas patiesībā vienmēr ir kalpojušas, lai sniegtu iespēju pamuldēt par pēdējā laikā klausīto mūziku. Nekas daudz jau nemainās - principā tādi paši folķeri, blūzmeņi un psihedēliķi visi vien ir, tik ar citiem vārdiem/nosaukumiem. Šoreiz arī pāris džeza gabali - Esbjorna Svensona Trio iemēģināju pēc nesenās vadoņa nāves un viņi gandrīz tūlīt arī iepatikās. Sapņains, skandināvisks džezs, kurā lielāka nozīme ir radītajai atmosfērai kā mūziķu spēlētprasmes apliecinājumam. A Mailzs Deiviss ar grupu (McLaughlin, Zawinul) savā, kā man stāstīja, pirmajā fusion ierakstā izklausās tik neiedomājami appīpējušies, ka tikai ar pūlēm atcerās savu vārdu, taču vienalga spēj ievest klausītāju dūmakainā, tumšā mūzikas mežā.

Blūzu (nosacīti) pārstāv abi pirmie gabali. Dr.John gan vairāk bija bugī/roots-rock meistars, taču who the hell cares. Viņa pirmais albums "Gris-Gris" neatkarīgi no piekarinātā žanra ir piedrāzts nakts psihedēlijas meistardarbs. Izklausās kā tripojošs Kapteinis Bīfhārts "The Spotlight Kid/Clear Spot" dienās. Tiesa, šajā izlasē viņu iekļāvu galvenokārt tāpēc, lai tā sāktos ar tekstu: "They call me Dr.John, the Night Tripper!" Savukārt Villijs Diksons ir nepelnīti piemirsta blūza leģenda, kurš manā skatījumā ir viens no trim pagājušā gadsimta labākajiem blūza dziesmu autoriem: "Spoonful", "You Shook Me", "Little Red Rooster", "Back Door Man", "Hoochie Coochie Man", "I Just Want To Make Love To You"... Parasti gan viņš spēlēja kontrabasu (arī ar Čaku Beriju), bet šoreiz paņēmis pats rokās ģitāru un piesēdies pie mikrofona.

No instrumentālās psihedēlijas šoreiz trīs gabali: šūgeizeru/dream pop leģendu Slowdive gabals, kuru es kaut kad sen jau gribēju kaut kur iekļaut, bet kaut kā aizmirsu, Mercury Rev ar tematisko "October Sunshine" no XXI gadsimta psihedēlijas teju augstākā veikuma - nesen iznākušā "Snowflake Midnight", kā arī nesen mūžībā aizgājušais Riks Raits ar paranoisko "Unfair Ground" no sava labākā soloalbuma "Broken China".

Tiesa, arī pārējās dziesmās teksts ne tuvu nespēlē galveno lomu. Deivida Krosbija muzikālais budisms no fantastiskā "If I Could Only Remember My Name" šeit izpaužas kā bezformīgas vokālas improvizācijas. He was pretty far out, man. Tāpat kā Country Joe McDonald, kurš šajās izlasēs pāris reizes jau ir viesojies. Bet viņš ir pelnījis paciemoties vēl dažas. Savukārt Lotte Kestner (drīmpoperu Trespassers William solistes soloprojekts) aizpilda "generic skandināvu meiča ar čukstošu balsi" vietu, kaut laikam nav no Skandināvijas.

Un, jā, protams, folks. Divi latviešu mūzikas veterāni un Paisley Underground scēnas one-off supergrupa.

Kr4, velciet.

pievienot domu