te

peacemaker @ 01:57 am: Peacemaker (atkal) runā par spēlem. Precīzāk, konsolēm. Precīzāk, Nintendo Wiiiiiiiiiiiiiiiiii.

Lai arī pēdējā laikā vairāk muldu par spēlēm un geimingu kā reāli ar to nodarbojos (patiesībā to varētu attiecināt vēl uz šo to...), vienalga spēju sahaipoties par jaunajām spēlēm un pat hardware. Vēl jo vairāk, ja tas ir tik unikāls kā jaunais Nintendo. Wii.

Skaidrs, ka Latvijā konsoļu tirdīšana ne tuvu nav tik populāra kā citviet pasaulē. Naudas trūkuma dēļ, ja arī cilvēku interesē geimošana, viņš visdrīzāk tomēr pieturēsies pie datora dotajām iespējām, jo tas tomēr ir izmantojams arī noderīgākām lietām. Piemēram, pornogrāfijas ielādēšanai no www.guysforreal.com. Daļēji es piekrītu šai filozofijai: vēl jo vairāk tāpēc, ka konsoles aizvien vairāk sāk atgādināt mazus cilvēkbērnus, kas pastāvīgi nodarbojas ar savu vecāku atdarināšanu, kaut smēķēšana viņiem liek izvemties, bet ejot "dakteros" galvenā atziņa ir tāda, ka pretējais dzimums tuvplānā izskatās visai pretīgs. Jā, esmu bijis tam cauri - vecie, labie laiki...Nafig man vajadzīgas kaste, kas spēj spēlēt videofailus, pieslēgties netam, atskaņot mūziku u.t.t.? Tam nolūkam pusmetru no gultas stāv cita kaste. Jā, es gribu, lai konsoles pamatā būtu domātas spēlēm - un šeit tām ir vairākas priekšrocības pret PC.

Pirmkārt, nav vajadzīgs izmisīgi meklēt brīvo vietu uz cietņa, lai ieinstalētu spēli, kas, ļoti iespējams, tiks izdzēsta jau pēc pāris stundām. Otrkārt, nebūs Oblivion gadījums, kad es kopā divas-trīs stundas pavadīju, ķimerējoties .ini failā, līdz piedabūju spēlli darboties ar pieņemamu freimreitu. Tiesa, jāatzīst, ka mans hardware ne tuvu nav augstākā līmeņa. Tomēr viens pats GeForce 6600 visticamāk izmaksās dārgāk kā jaunais Nintendo. Un ir cilvēki, kam ir gļuki ar spēlēm, kaut viņu sistēmas krietni pārsniedz minimum requirements. Tiesa, viņi ir n00bi. Treškārt, ērtība. Lai arī PC ir iespējams nopirkt dažādas perifērās ierīces, kas atvieglo geimeru dzīvi, tomēr Nintendo Wii vai Guitar Hero analogi, iirc, nav parādījušies. Jāatzīst gan, ka neesmu pārliecināts, vai tie patiešām palielinās no spēlēm gūstamo baudu - taču noteikti ikspīrienss būs krietni atšķirīgāks par traidicionālo. Ceturtkārt, spēles uz konsolēm lielākoties ir pabeigtākas un mazāk bug'ainas kā PC analogi - lielākoties tāpēc, ka nav jāpārbauda to saderība ar divpadsmit miljardiem iespējamo hardware kombināciju kā PC gadījumā. Un, piektkārt un galvenokārt, pašas spēles. Proti, uz konsolēm (lielākoties Nintendo ražojumiem) ir daudzi ļoti interesanti gandrīz tīri konsoļu žanri: jRPG (Paper Mario FTW!!!), action/adventure/RPG (Legend of Zelda), platformeri (Super Mario), taktiskie TBS (Fire Emblem, Final Fantasy Tactics, Advance Wars). Un, protams, daudzi žanri ir krietni baudāmāki televizora ekrānā: kinematogrāfiski ekšeni, sporta spēles, beat-em-up'i, braukšanas spēles u.t.t.

Tiesa, nevar noliegt, ka arī PC ir daudzas priekšrocības: pele+klaviatūra vadības sistēma (tiesa, mūsdienās tās var pieslēgt arī konsolēm), nesalīdzināmi lielāks indie spēļu klāsts, multifunkcionalitāte, un arī daži spēļu žanri (RTS, klasiskie TBS, tradicionālie kvesti, cRPG), kas nav īsti pielāgojušies konsolēm.

Un tomēr, pētot informāciju par Nintendo Wii, azivien vairāk pārliecinos, ka tas varētu būt ļoti jauks pirkums. Konsole, kas necenšas izlikties par televizoram pieslēdzamu datoru, piedāvā daudzas unikālas un oriģinālas spēles, savietojamību ar visiem iepriekšējiem kompānijas ražojumiem (neskaidrības gan vēl ir ar touch-screen apveltīto DS), patiesi revolucionāru kontrolieri (ja vien neskaitam NES Duck Hunt izmantojamo plastmasas pistoli par kaut ko līdzīgu), kas varētu krietni izmainīt spēlēšanas veidu - iespējams, ne visiem pieņemamā, tomēr nenoliedzami interesantā veidā - ko gan vairāk varētu vēlēties? Un tur ir Mario, for Christ's sake! Šodien un vakar emulējot GBA spēles, kārtējo reizi pārliecinājos, ka man ir piedrāzt reālismu, ja vien geimplejs ir gana saistošs: un par to Nintendo nevar sūdzēties.

Protams, ir ne viens vien bet. Galvenokārt jau tas, ka man nepietiks ar vienkāršu Wii iegādi (to varētu iegādāties videokartes vietā): pirms gadiem 10-15 ražotais Toshiba televizors nav paredzēts tādām krutām mantām un, visticamāk, nemaz nebūs, kur iespraust konsoli. Un jauns televizors maksā ap Ls 200. Tāpat datoram beidzot būs nepieciešams DVD rakstītājs (kas gan tāpat būtu beidzot jāiegādājas), lai varēt arī turpmāk nodoties savam netikumam... piratēšanai, I mean. Nezinu gan, cik viegli/grūti būs ierakstīt/uzlauzt Wii spēles, tomēr, visticamāk, ar to nevajadzētu būt īpašām problēmām - kā gadījumā, ja man ikvienu vajadzētu pirkt par Ls 30. Un, protams, brīvais laiks. Pagaidām jānoņemas ar universitāti, Dadzi, cita veidu rakstīšanu u.c. stuff'u (lielākoties bezjēdzīgu sērfošanu netā - vēl aizvien pastāvu pie sava viedokļa, ka brīvais laiks lielākajai daļai ir vairāk kā pietiekami, vienkārši tas tiek izšķiests dažādās lielākoties bezjēdzīgās, bet pieradumu rosinošās nodarbēs). Un spēlēm neatliek tik daudz laika, kā vēlētos.

Tomēr, mani māc zināmas aizdomas, ka pēc aptuveni gada, sēdēšu pie zaļa Wii un spēlēšu jauno Legend of Zelda. Iespējams, jau ātrāk, ja atradīšu piemērotu stabilu darbu jau vasarā, iespējams nedaudz vēlāk, ja izlemšu tomēr pabeigt pēdējo gadu universitātē pirms darba meklēšanas. Galu galā pat tagad, dažādiem darbiem veltot diezgan minimālu laiku, maijā plānotie ienākumi visticamāk būs ap Ls 200 par 10-15 stundām darba, kura darīšana man sagādā baudu. Tiesa, kā lielākoties radošajās profesijās, iepriekšparedzēt ienākumus ir ļoti grūti. Tā, piemēram, maijā lielāko daļu varētu sastādīt The Escapist e-žurnāļa honorārs, kas ir piekrituši publicēt manu rakstu par "vienkāršās publikas" E3 (Refresh. Nekā. Refresh. Nekā. Refresh. Wow, kaut kāds krapīga konsoļu šūtera apskats. Refresh. Nekā). Un viņi maksā krietni vairāk kā lielie Latvijas žurnāli. Taču citos mēnešos nākas iztikt tikai ar pāris Dadža rakstos nopelnīto. Patiesībā jūtos diezgan apmulsis, ka daudzviet sastopos ar tik pozitīvu attieksmi par spīti savam vecumam un pieredzei. Laikam aktivitāte no potenciālo autoru puses (jo sevišķi Latvijā) ir sasodīti zema, tāpēc man līdzīgie, self promoting dienvidu kraju izdzimteņi tiek gaidīti ar atplestām rokām. Fuck, pat pieredze, rakstot www.gamez.lv (un, perspektīvā, arī Bunkuram) var būt vērā ņemams pluss darba iegūšanā - ja ne gluži CV rakstāms, tad noteikti pārrunās ar darba devējiem. Tad nafig reti kurš cenšas dabūt šādu un līdzīgu pieredzi? Latvija.

Jā, un vēl par Dadzi. Laikam neizpaudīšu ūberīgu firmas noslēpumu, sakot, ka tam ir mainījušies īpašnieki un no trijiem ir palicis tikai viens - manas tiešās priekšnieces priekšnieks or smth. Līdz ar to ir gaidāmas zināmas pārmaiņas gan dizainā, gan saturā, kuru apspriešana brīžiem atgādināja leģendāros it's streamlining not dumbing down, silly! argumentus. Tiesa, lielai daļai apsvērumu piekrītu un, ja tiktu īstenots alternatīvais koncepcijas variants, justos krietni sūdīgāk. Tagad vienkārši tiks samazināts rakstu apjoms (tā kā s jau tiku pieņemts šādas idejas vadīts, mani tas īpaši neietekmēs), vēl vairāk palielinot ikdienas notikumu satīras īpatsvaru. Tas gan sux, jo nozīmē, ka īpaši smieklīgāks žurnāls nekļūs. Tomēr vismaz netiks padarīts par anekdošu krājumu, kā viens no bijušajiem īpašniekiem vēlējās to redzēt. Tās u.tml. stuff's ar laiku būšot redzams žurnāla mājaslapā. Labākais ir tas, ka tiks pievērsta pastiprināta uzmanība mārketingam, cenšoties atbrīvoties no "senilu pensionāru žurnāla" imidža (tiesa, es esmu viens no diviem autoriem, kurš vēl nav pilnībā nosirmojis - otram šis process ir vienkārši aizkavējies). Un turpmāk kopsapulcēs notiks kruta visa materiāla ķidāšana. Sākot jau ar otrdienu. Jūtu, ka dabūšu dzirdēt gana daudz: vēl jo vairāk tāpēc, ka pēdējā žurnāla raksts iesūkāja vēl vairāk kā parasti. Tomēr vismaz kaut kāds progress.

Btw, iesaku noklausīties jauno Neil Young albumu Living With War, kurš visai precīzi ir raksturots kā Metal Folk Protest. Jangs atgriežas pie elektriska skanējuma kā Crazy Horse laikos (tiesa, pilnīgi elektriska), taču tas ir kļuvis krietni "netīrāks", izklausoties gandrīz pēc garāžroka. Jā, un teksti ir diezgan primitīvi un panaivi, taču vienalga nesalīdzināmi labāki par Dilana Masters of War (But there's one thing I know / Though I'm younger than you / Even Jesus would never / Forgive what you do un And I hope that you die
And your death'll come soon / I will follow your casket / In the pale afternoon / And I'll watch while you're lowered / Down to your deathbed / And I'll stand o'er your grave / 'Til I'm sure that you're dead). Kr4, skataties paši: albums ir pilnīgi legāli visā pilnībā strīmojams no oficiālās mājaslapas www.neilyoung.com. 7/10