te

gamemaster @ 04:36 pm: Nekad neesmu sapratis cilvēku apvainošanos, par to, ka viņi netiek uz ielas pasviecināti. Like, ja tu dodies savās darīšanās, nafig tev būtu jāapstājas un pus stundu jāpļāpā par neko ar kaut kādu random purnu, kuram neaiziet, ka, ja jau tu gadu neesi ar viņu kontaktējies, tam iespējams ir kāds pamats, proti, tu negribi to idiņu redzēt.
Bet nē - vairumā gadījumu tās sarunas beidzas pēc vienas formulas:

- Čau! Sen neredzēts!
- Čau! Jā, tu arī! Kaut kā nav sanācis... **neveikls smaidiņš**
- Kā iet?
- Labi, un tev?
- Jā, vroģe, tā neko.
- Klau, es tagad nevaru filozofēt par esamības jēgu - moš' vēlāk sazvanāmies un iedzeram kādu alu?
- Davaj!
- Davaj!!!

Un, protams, nekāda zvana nav, seko gadu ilga pauze, pēc kuras atkārtojas tas pats scenārijs. Cilvēki ir paredzami un ar kaitinošu tieksmi apvainoties par niekiem. So fuck 'em! Cheers!